Apgaismības idejas un Napoleona impērijas ideja

Desmit kara gados Francija bija ievērojami paplašinājusi savu teritoriju un ieņēma vadošo stāvokli Eiropā. Tā bija kļuvusi par pasaules varenāko valsti. Napoleons, kura vārds bija cieši saistīts ar Francijas panākumiem, izmantoja to savas varas nostiprināšanai. 1802. gada augustā viņš sevi pasludināja par konsulu uz mūžu. 1804. gada maijā, ar senāta pavēli viņš tika iecelts par Francijas imperatoru, un pēc tam svinīgi kronēts. Tūlīt pēc tam viņš Itālijas Republiku pārveidoja par karalisti, saņemot Itālijas karaļa titulu.
Napoleons to skaidro: „ Es gribēju visas pasaules valdīšanu, bet kas gan manā vietā negribētu to pašu? Pasaule sauca mani pie varas. Valdnieki un padotie paši liecās zem mana sceptera”.
Bet tā nav tikai varas alkas. Napoleons skaidro: Mana godkāre?... O jā, tā iespējams, ir lielākais, kas kaut kad ir pastāvējis. Tā slēpjas tajā, lai apliecinātu un izskaidrotu saprāta spēku- pilnīgu cilvēka spēka izpausmi un triumfu”.
Francija kļuva par impēriju, Francijā tika atjaunota muižniecība, no emigrācijas atgriezās aristokrāti, viņiem tika atdoti viņu tituli.
Napoleona kodeksi
1804. gadā tika pabeigta Pilsoņu kodeksa- likumu krājums, kas regulē pilsoniskās attiecības, sastādīšana. Kodekss tika virzīts pret savu laiku nodzīvojošo feodālismu un tā tiesiskajām normām, tas noteica jaunās sabiedrības normas. Tas bija salīdzinoši progresīvs ar feodāli absolūto valstu likumdošanām, bet bija solis atpakaļ salīdzinājumā ar revolūcijas perioda likumdošanu.
1808. gadā stājās spēkā Komerckodekss, 1811. gadā- Kriminālkodekss.
…