Platons "Teaitēts". Albērs Kamī "Mīts par Sīzifu". Zigmunds Freids "Totēms un tabu"

IV Totēmisma infantīlā atrgriešanās
Fragmentā aprakstīts par totēmiem un tabu. Kā agrākajos laikos cilvēki izturējās pret saviem totēmiem. Totēms ir zināms dzīvnieks, katrai tautai tas ir savs, kuru viņi pielūdz, svēts, nedrīkst ne ēst, ne nonāvēt. Nejauši nobeigušo dzīvnieku apglabā kā savējo cilts biedru. Ģērbjas dzīvnieka drēbēs, rādot cik esot spēcīgs un arī kads status sava ciltī. Pieņem dzīvnieka totēma nosaukumu, pierādot cik tas varens. Ja bīstams dzīvnieks, uzskata ka tas apsargā cilts locekli, kam totēma vārds. Dzīvnieku totēmi arī brīdina par tuvoto nelaimi, pareģo nākotni, apsargā. Totēmus izmanto karogos vai ģērboņos.
Freids (Freud) Zigmunds (1856.6.V-1939.23.IX) ir austrie?u neiropatologs, psihiatrs, psihologs; psihoanalīzes koncepcijas radītājs. Freids strādājis Parīzē neirologa Ž. M. Šarko vadībā (1885 - 1886), bet Vīnes universitātes profesors ir laikā no 1902. līdz 1938. gadam. Viņš ir pētījis funkcionālus psihiskus traucējumus, izstrādājis neirožu ārstēšanas metodi - psihoanalīzi, kuras pamatā ir brīvo asociāciju tehnika. Izstrādājis vispārpsiholoģijas teoriju par psihes struktūru kā enerģētisku sistēmu, kuras dinamiku veido konflikts starp dažādiem psihes līmeņiem, galvenokārt apziņu un stihiskām zemapziņas tieksmēm.…