Viens no galvenajiem V. Lāma daiļrades avotiem ir viņa dzīves pieredze. Jau sešpadsmit gadu vecumā V. Lāms sāk strādnieka gaitas, kas ar pārtraukumiem turpinās 30 gadus. Viņš bijis atslēdznieks, sanitārtehniķis, mūrnieks, transportstrādnieks, krāsotājs, grāmatu tirdzniecības ierēdnis, ceļu meistars. Dažāda vide, cilvēki un paša izjustais fiziska darba prieks atstāj pēdas rakstnieka darbos. Viņa daiļradi ietekmē ari cits faktors. 1943. gadā, kad V. Lāms mācās Gaujienas ģimnāzijā, viņu mobilizē Latviešu leģionā, bet vēlāk ievieto filtrācijas nometnē, no kuras atbrīvo 1946. gadā. Pašizglītošanās ceļā V. Lāms ieguvis plašas zināšanas, īpaši vēsturē, filozofijā un valodās.
Par V. Lamu un viņa daiļradi izteikušies daudzi laikabiedri, savus darbus un sevi vērtējis ari rakstnieks pats.
«Bezgalīgajā balsu kori izceļas kāda reta, skaidra un noteikta balss. Bez aplinkiem, lepna un pašapzinīga savā taisnības apziņā. Drīzāk skarba nekā mīlīga, drīzāk neērta nekā ērta, drīzāk noliegta un pelta nekā atzīta un slavēta. Palaikam vientuļa un nīsta. Varbūt par to, ka redz tālāk par citiem un dzird citiem nedzirdamo.»
(S. Lasmane)
«V. Lāma darbiem ļoti lielā mērā piemīt autobiogrāfisks raksturs. Ari rakstnieks pats ir dzīves cīņās ārdēts, pats ir sava ceļa gājējs. Nesalaužama griba, mērķtiecība, neatlaidība un principialitāte ir viņa kredo dzīvē un līdz ar to ari literatūrā. Viņa stiprais cilvēks ir izaudzis no dzīves, un tas ir galvenais.»
…
