Strēlnieku motīvs latviešu rakstnieku darbos

Latviešu strēlnieki bija cilvēki, kuri ar lielu drosmi izcīnīja Latvijas brīvību pēc 1. Pasaules kara. Tādi rakstnieki kā A. Grīns un A. Čaks labi pārzināja strēlnieku dzīvi, jo bija aculiecinieki tiem laikiem. Savos darbos “Fridrihs Briedis marta kaujā” un “Dvēseļu putenis” viņi spilgti aprakstīja strēlnieku jūtas un to dzīvi kara apstākļos. 1. Fridrihs Briedis ir viens no ievērojamākiem latviešu strēlniekiem, Pirmā Pasaules kara dalībnieks. Savā darbā “Fridrihs Briedis marta kaujā” A. Čaks aprakstīja 1916. gada martā latviešu strēlnieku kauju gar Bauskas šoseju uz dienvidaustrumiem no Ķekavas. Pozīcijas aizstāvēja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas komandieris Fridrihs Briedis ar savu rotu. Latviešu strēlnieki palika vieni kaujas laukā, jo krievi neizturēja vācu spiedienu. Spārnā kreisajā jau sibīrieši Atkāpjas uz Saulgožkalna pusi, Stabiņus pie lielā Bauskas ceļa Vāciem kailus paverot bez kauna. Tie, aizstāvot vāciešiem atņemto pozīciju, cīnījās ļoti sīksti, bet veltīgi. Strēlnieki tur cieta lielus zaudējumus. Uguns sīva. Mīnmetēji strādā. Raujot ledu tā kā drānu pušu, Laužot kokus, metot karavīrus Dzīvus gaisā nāvei tieši mutē. Kaujā arī tika ievainots pats Fridrihs Briedis. Pēc ievainojuma, Fridrihs Briedis nepameta kaujas lauku, bet atnāca pie pulkveža, lai vismaz kaut kā palīdzētu. Un tad tūdaļ durvīs Izaug stāvs kā uguns. Fridrihs Briedis Ātru soli pārkāpj stāvo slieksni, Vēsumā kā baltā segā tinies. Katrā krokā sūrums dziļi cirtis. Ar iedragātu žokli Fridrihs Briedis nevarēja parunāt, tāpēc prasīja, rakstīdams uz ziņojuma malas, pulkvedim Francim Jānim papīru....