Ojāra Vācieša dzejas krājuma "Ex Libris" analīze

Ojārs Vācietis ierosmi savai dzejai smēlies gan no ārējās pasaules, gan zemapziņas sapņiem. Viņa radošo darbību ietekmēja mūzika. Tieši mūzika Ojāram Vācietim palīdzēja radīt viņa skaistākos darbus, tā palīdzēja dzīvi uztvert nedaudz vieglāk. Pats Ojārs Vācietis teicis: „Kad man prasīja, lai es formulēju, kas ir dzeja, es teicu, ka dzeja ir vārdiska mūzika.” Ojārs Vācietis savā dzejā nerunā aplinkus, un raksta tieši to, ko domā. Viņa dzejā atspoguļojas arī vēlme meklēt jaunus veidus kā atklāt savas domas un idejas. Pats autors sacījis: „Nevaru uzrakstīt puslīdz, jāuzraksta ir – līdz smagumam, ko laikmets uzlicis..” Un šo smagumu, ko laikmets uzlicis, Ojārs Vācietis nesis no pirmā līdz pēdējam sarakstītajam dzejolim. Kritika un naidīgi uzbrukumi autoru tikai mudinājuši aktīvāk strādāt.
Pēc dzejnieka nāves izdoti vairāki dzejoļu krājumi, kuros publicēti rokrakstā palikušie un cenzūras atraidītie dzejoļi. Tostarp Vijas Kaņepes sastādītais dzejoļu krājums „Ex Libris”. Kurā apvienoti dzejoļi, kas sarakstīti apmēram divdesmit gadu ilgā laika posmā. Un nepublicēto dzejoļu Ojāram Vācietim ir patiesi daudz.…