Ernesta Hemingveja romāna "Ēdenes dārzā" analīze

Ziņas par autoru.

Ernests Hemingvejs, amerikāņu romānists un publicists, Nobela prēmijas laureāts literatūrā (1954.g) par darbu „Sirmgalvis un jūra”, (21.07.1899 – 2.07.1961.), dzimis Amerikas štatā Ilinoisā, bērnību pavadījis Ziemeļmičiganā. Hemingvejs bija viens no doktora Klerensa Hemingveja un Greisas 6 bērniem.Pats 3 reizes precējies.
Pēc vidusskolas beigām 1917-1918. gadam strādāja par reportieri Kanzasas avīzē „Star”. 1918. gadā brīvprātīgi devās uz Eiropu, kur strādāja tolaik karojošajā Francijā par Sarkanā Krusta šoferi, kur Hemingveju smagi ievainoja.

Rakstījis:
dokumentāla rakstura grāmatas: „Nāve pēcpusdienā” (1932), „Āfrikas zaļie pakalni” (1935), „Salas straume” (1970).
romānus: „Kilimandžāro sniegi”, „Kam skanēs zvans” (1940).
noveli: „Uzvarētājs nesaņem neko”.

1961. gadā izdarījis pašnāvību nošaujoties.


Romāna tēma.

Romāna vēstījums ir smelts no Bībeles sižeta par Ādamu un Ievu. Dievs radīja sievieti un vīrieti un dāvāja viņiem piepildītu mīlestību un laimi, taču aizliedza ēst augļus no ābeles Ēdenes dārza vidū. Tāpat Dēvidam un Ketrīnai dzīve sniedza savstarpējo uzticēšanos un pieķeršanos,no kurām jaunieši tā arī neguva labumu, tāpēc ka spēra grēcīgus sānsoļus jeb nokoda kārdinošo gabaliņu aizliegtā augļa, kas viņu attiecības sapūdēja. Autors romānā izceļ cilvēka gara cīņu ar kārdinājumu, no kura nespēja atteikties arī Ketrīna un Dēvids.…