SECINĀJUMI
1. Gadījumos, kad dažādu apstākļu dēļ, vecāki nevar nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi, valsts nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi kādā no ārpusģimenes aprūpes iestādēm , kurā bērnam tiek sniegta aprūpe, sociālā rehabilitācija psihosociālā palīdzība pie dažādiem speciālistiem- sociālā darbinieka, psihologa, sociālā pedagoga.
2. Ārpusģimenes aprūpes iestāde ir iestāde, kura nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, sociālo rehabilitāciju un sociālās uzvedības korekciju bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem no ģimenēm, kuriem ir sociālās uzvedības novirzes. Neatkarīgi no tā, kādā sfērā nodarbināts sociālais pedagogs, viņa pienākumus, uzdevumus, prasmes, nepieciešamās zināšanas un īpašos faktorus, kas raksturo darba vidi, nosaka sociālā pedagoga profesijas standarts.
3. Ārpusģimenes aprūpes iestādes jauniešu problēmu loks var būt atšķirīgs, atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa, dzīves pieredzes. Ja skatās pēc ģeogrāfiskā stāvokļa, tad pilsētā mītošam jaunietim problēmas var krasi mainīties no jauniešu problēmām, kuri mīt mazpilsētās vai lauku reģionos, un otrādi. Savā darbā ar jauniešiem saskarties nākas ar dzīves prasmju trūkums (saskarsmes prasmes, konfliktu risināšanas prasmes, utt.), atkarību izraisošo vielu lietošana- alkohols, smēķēšana, klaiņošana, motivācijas trūkums, bailes uzņemties atbildību, nemācīšanās.
4. Sociālā kompetence ir jaunieša sociālās mijiedarbības un izziņas darbības, spēju un pieredzes individuāla kombinācija, kas nodrošina efektīvu mijiedarbību ar apkārtējiem cilvēkiem starppersonu attiecību sistēmā, ļaujot rast līdzsvaru starp individuālo un sociālo perspektīvu. Ja konkrētie vecumposma uzdevumi ir pārāk sarežģīti vai arī vienlaikus ir jārisina pārāk daudz uzdevumu, tad līdzsvars var tikt izjaukts un cilvēks var sākt rīkoties nepieņemami, vai citiem vārdiem sakot, sociāli nekompetenti. Par kompetences esamību var runāt tad, ja indivīdam piemīt prasmes tikt galā ar ikdienas dzīves izvirzītajiem uzdevumiem
5. Atšķirībā no jauniešiem, Ģimenes krīzes centra „Dzeguzīte” speciālisti uzskata, ka jaunieši nav gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi, jo pietiekami nav apgūtas nepieciešamās prasmes, proti, ēst gatavošanas prasmes, budžeta plānošanas prasmes, attiecību veidošana, konfliktu risināšanas prasmes. Nepieciešamās prasmes traucē apgūt jauniešu zemais pašvērtējums, motivācijas trūkums kā arī jauniešu komplicētās uzvedības problēmas.
6. Pētījuma rezultāti liecina, ka Ģimenes krīzes centra „Dzeguzīte” Jauniešu mājā netiek veidota pietiekama sociālā kompetence jauniešos, par ko liecina gan respondentu, gan profesionāļu paustie kopīgie un atšķirīgie viedokļi. Ir nepieciešams mainīt sistēmu kā tiek veidota sociālā kompetence jauniešos, ieviešot sociālpedagoģisku programmu darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar šiem jauniešiem, kas veicinās sociālo kompetenci jauniešos un līdz ar to tā celts jauniešu pašapziņu, motivāciju un mazinās sabiedrībā nepieņemamu uzvedības veidošanos.
7. Nepieciešams uzlabot arī starpprofesionāļu komandas darbu, kas vērsts un jauniešu problēmu risināšanu. Kvalitatīvs starpprofesionāļu komandas darbs palīdzēs jauniešiem atgūt pašapziņu, motivāciju mainīt ikdienas dzīvi, padarot to daudz labāku, un mazinās komplicētas uzvedības problēmas.
…
