Nobeigums
Psihoanalīzes daudzveidība atspoguļojas ik uz soļa. Katrs psihoanalīzes pētītājs uzskata, ka ir tās atklājējs, jo vēro to no cita skatu punkta. Zigmunds Freids tomēr ir pirmais, kurš sāk publiski runāt par psihoanalīzi un tā tiek dēvēta par klasisko psihoanalīzi. Neprecīzas tulkošanas un citu augstprātības dēļ ir radušās vairākas psihoanalīzes, kas turpina palielināt savu skaitu. Arī vēsturiskā ziņā informācija par konkrētu psihoanalīzes radīšanas brīdi netiek sniegta, jo viedokļi ir subjektīvi, kas izraisa strīdus un šaubas, kas ir iemesls nekonkrētībai.
Zigmunds Freids ir pavēris jaunu pasauli vai vismaz citu skatījumu uz pasauli ikvienam, jo teorētiskais materiāls noder jebkurā nozarē, tomēr, par spīti visam, viņš ir atstājis arī mīklainību par vairākiem savas dzīves gadiem, par kuriem lietiskos materiālus sadedzināja. Vēsturiskā aspektā viennozīmība nav iespējama katra psihoanalīzes pētnieka subjektivitātes dēļ. Tik un tā psihoanalīze ir mainījusi cilvēces domāšanu, neskatoties uz teorētiskajām atšķirībām. Zigmunda Freida dēļ seksualitāte vais netiek piešķirta tikai no pubertātes vecuma, bet jau no zīdaiņa vecuma. Pirms tam seksualitāte bija temats, ko plašākā sabiedrībā apspriest neatļāvās, bet Zigmunds Freids atklāti par to runāja, pie tam citiem nepatīkamā, nepiedienīgā veidā. Tam tomēr ir liela nozīme, lai pētītu klasisko psihoanalīzi, jo bezapziņā uzkrājas arī seksuālie piedzīvojumi un traumas, kas cilvēkam var ietekmēt domas, uztveri un radīt arī garīgas saslimšanas iespējas.
…
