Žestu valodas kultūra dažādās valstīs

Zinātne ir pierādījusi, ka pat pērtiķi
sazinās ar zīmēm.
Jau pirms tūkstošiem gadu cilvēki uz zemes to zināja. Tā senajā Ēģiptē trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. rituālajās lūgšanās, kuras veica priesteri, tika izpildīti žesti. Svētie žesti ļāva Senajiem nokļūt saskarē ar Dieviem, darīt brīnumus, iekļūt aizkapa valstībā. Ēģiptieši pārklāja piramīdu iekšējās sienas ar bareljefiem, kuros akmenī bija attēloti svētie žesti. Tie bija senās Ēģiptes rakstības aizsākums- hieroglifu pirmtēli. Bet no senās Ēģiptes šie simboli un ar tiem saistītā nozīme un garīgais spēks pārceļoja uz seno Indiju un seno Grieķiju.
Indijā žesti par kuriem es stāstu ir apzīmēti ar sanskrita vārdu „mudras” un ir neatņemama jogas sastāvdaļa. Mudras tika ieguldītas budisma un hinduisma sakrālo rituālu pamatā. Budistu svētie pārveidoja mudras par zīmēm, kuras noslēdz lūgšanu rituālus. Šajā formā mudras ir saglabājušās budismā līdz šai dienai.
Platons ierindoja žestus starp labajiem pilsoniskajiem tikumiem. Senajiem grieķiem precīzi tika nodalīti komiskie žesti, traģiskie žesti un satīriskie žesti.
Romā bez žestiem nenotika neviena publiska diskusija.…