1.Zāle[a^] dsk. ģen. zāļu, s.
Zaļš, neliels vien dīgļlapas augs ar viengadīgiem, mīkstiem dzinumiem. Pļavas, purva maura zāle. Zāļu stiebri. Sēt zāli. Zāļu maisījums, mistrs. Zāļu tēja. Iet pa zāli.
Šādu augu zemsega. vsk. Atgulties zālē. Iet pa zāli.
Plaša telpa, kas paredzēta dažādiem sarīkojumiem, nodarbībām. Konferenču, sēžu, aktu, sporta zāle. Operāciju zāle. Teātra zāle.
Frazeoloģismi:
Zāļu diena -- Diena pirms Jāņiem, Līgo diena (kad plūc zāles vainagu vīšanai).
Zāļu vakars -- Jāņu dienas priekšvakars, Līgo vakars.