2.3. Salīdzinājums
Salīdzinot abas socioloģes – Ilzi Trapencieri un Intu Ostrovsku, var izdarīt secinājumus, ka galvenā atšķirība starp šīm divām socioloģēm ir iegūtā izglītība Ilze Trapenciere pagaidām vēl nav ieguvusi doktora grādu socioloģijā, bet Intai Ostrovskai tas ir pedagoģijā, atšķiras arī darba pieredze tieši kā sociologam, I. Trapencierei tā ir daudz lielāka (Latvija, ASV (1992-3, 1995), Somijā (kopš 1992, stipendiju 1997), Zviedrijā (1993, 2006) un Norvēģijā (1997), Lielbritānijā (2007).). Bet arī I. Ostrovskai ir pieredze darbā ar citu valstu kolēģiem (Sadarbība ar Baltkrievijas, Polijas, Lietuvas, Vācijas kolēģiem - konferences, pieredzes apmaiņa, semināri, vizitācijas) I. Trapencieri var uzskatīt par pieredzējušo zinātnieku, bet I. Ostrovska – jaunais zinātnieks. Kopīgais ir tas, ka gan I. Ostrovska, gan I. Trapenciere ir pētījušas problēmas un jautājumus, kas ir saistīti ar jaunatni, tātad viņas abas var uzskatīt par jaunatnes socioloģēm. Ir izdotas arī daudzas publikācijas gan vienai, gan otrai socioloģei, saistībā ar jauniešu problēmām (sk. pielikumā pie CV), protams, I. Trapencierei to ir vairāk, kas saistās ar lielāku pieredzi. Salīdzinot uzskatu dinamiku (skatīt „2.4. Sociologu uzskatu dinamika”) Var izdarīt secinājumus, ka lielāka tā ir socioloģei Ilzei Trapencierei, tas ir tāpēc , ka viņai ir liela pieredze tieši jaunatnes socioloģijā, jau Latvijas PSR laikos viņa veica pētījumus, šajā jomā. tajā laikā sabiedrība un jaunieši bija savādāki, bija savādākas vērtības, prioritātes un vēlmes. Piemēram, arī profesijas izvēlē valdīja citādāki principi nekā mūsdienās. Nomainījās politiskā sistēma, mainījās arī paši jaunieši, to vajadzības un vērtības. Es uzskatu, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc I. Trapencierei es novēroju lielāku uzskatu dinamiku. Mainoties sabiedrībai tika veikti citi pētījumi, kas deva iespēju atklāt jaunus parametrus , kas saistījās ar jaunatni.
Socioloģei Intai Ostrovskai tieši šī iemesla dēl, ka nav lielas sociālisma laiku pieredzes, arī uzskatu dinamika nav tik izteikta, jo nav pētījusi tā laika jaunatni un viņu ideoloģiju. Piemēram, viena no pirmajām publikācijām, saistīta ar jaunatni ir publicēta tikai 2001. gadā, kamēr I. Trapencierei viens no pirmajiem pētījumiem kurā viņa piedalījās bija jau 1978. gadā: „Pētījums par studentu dzīvesveidu, vērtībām un attieksmi”. Viena lieta vieno šīs socioloģes, abas paralēli jaunatnes socioloģijai interesējas arī par izglītības socioloģiju.
…
