Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:898557
 
Vērtējums:
Publicēts: 30.11.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Norūdīšana ar ūdeni
Šādas procedūras var sākt ar otro mēnesi jaundzimušā dzīvē. Galvenais princips – pakāpeniska ūdens temperatūras pazemināšana un arvien ilgāka ūdens iedarbība.
Mazgāšanās – visvienkāršākā ūdens norūdīšanas procedūra. Jānsāk ar 28-26°C, pankāpeniski samazinot līdz 20°C.
Norīvēšanās – vismaigākā ūdens norūdīšanas procedūra. Sākumā ūdens temperatūrai jābūt 34°C, samazinot par 0,5-1°C dienā,līdz 26-23°C. Saliekiet frotē dvieli vairākos slāņos, samērcējiet to un norīvējiet mazuļa ķermeni. Pirmās nedēļas laikā norīvējiet mazuļa augšdaļu, sākot ar otro nedēļu – visu mazuli. Pēc 3 dienām kopš rīvējat mazuli pilnībā, sāciet paazemināt ūdens temperatūru. Pēc procedūras, ar sausu dvieli nosusiniet mazuli, taču bez berzēšanas.
Ir arī citi viedi, kā veikt norūdīšanu ar ūdeni, piemēram, kāju aplaistīšana, visa bērna aplaistīšana un termoregulācijas trenēšana.

Norūdīšana ar saules stariem
Gaismas un gaisa peldes vislabāk savienot ar pastaigām. Jāatceras, ka bērni līdz 1 gada vecumam nedrīkst atrasties tiešos saules staros, tāpēc procedūras jāveic izkliedētā saules gaismā; vispiemērotākais laiks 10.00-11.00 un pēc 16.00-17.00. D vitamīns veidojas bērna organismā saules staru ietekmē, tas ir vitāli nepieciešams pareizai kaulu augšanai un tās struktūras attīstībai. Norūdīšanai saules staros jābūt pakāpeniskai – sākumā tikai kājiņas, tad arī vēderiņš, trešajā dienā – krūtis utt. Arī norūdīšanas laiks ir jāpagarina pakāpeniski – līdz 7-10 minūtēm.
Ja bērns pārkarst, tad viņš ir jāpārnes ēnā, jādod daudz dzert un pie galvas jāpieliek autiņš, kas samitrināts vēsā ūdenī.

Bērna raudas
Interesants ir fakts, ka mātes attieksmi pret sava bērna raudāšanu diktē viņas intelektuālais līmenis un kultūra, kurā viņa dzīvo. Piemēram Rietumeiropas un ASV mammu bēni raud biežāk un ilgāk, un tas ir saistīts ar mammas atbildes reakciju uz bērna saucieniem - raudāšanu. Antropoloģe no Kornellas institūta, grāmatas "Mūsu bērni, mēs paši" ("Our babies, Ourselves") autore Meredita Smola raksta: "Rietumos mamma atsaucas uz bērna raudāšanu vidēji minūtes laikā - parasti paņem bērnu rokās un nomierina. Bērni, kuri piedzimst tur, kur vēl ir spēkā pirmatnējās mednieku/vācēju civilizācijas iezīmes (piemēram Botsvanā), raud tikpat bieži, bet laika ziņā - divreiz mazāk. Afrikāņu mammas atsaucas uz bērna raudām pieliekot viņu pie krūts 10 sekunžu laikā" - tur mazuļus baro apmēram četras reizes stundā, turlāt bez jebkāda režīma, lai cik dīvaini tas liktos mūsu mammām, kuras atbalsta barošanas režīmu. Šobrīd visā pasaulē mainās attieksme pret mazuļu raudām - pamazām tiek atzītas bērna tiesības pieprasīt uzmanību.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties