Secinājumi
1. Cilvēks ir dabas daļa. Viņš veidojas un attīstās ciešā vienotībā ar dabu. Pirmā vide, kuru uztvers bērns, ir dabas vide. Tā vide, kurā bērns var augt un attīstīties.
2. Bērna attīstību un izglītošanu jāvirza tā, lai atklātos viņa dotumi un talanti, lai viņš augot un attīstoties kļūtu par sabiedrības prasībām atbilstošu personību, kam piemīt cieņa pret vecākiem, likumu, nacionālajām vērtībām.
3. Bērnam jāapgūst prasme saudzīgi izturēties pret citiem cilvēkiem, dabu un tās bagātībām.
4. Cilvēks piedzimst kā indivīds. Tikai pamazām attīstības un socializācijas procesā tas veidojas par personību. Veidojas personīgās īpašības, kas raksturo attieksmi pret sevi pašu, citiem un arī pret sabiedrību.
5. Cilvēka psihe attīstās tikai tad, ja tā no apkārtnes saņem pietiekamu apjoma rosinošu informāciju un ja bērns dzird valodu.
6. Lai arī katrs bērns aug un attīstās neatkārtojamā veidā, tie visi iziet noteiktus attīstības posmus, kuru ietvaros viņiem bieži vien ir līdzīgas iezīmes, kas ir kopīgas daudziem attiecīgā vecuma bērniem.
7. Jau ģimenē bērns ir guvis pieredzi un lietu vidi sev apkārt, par rotaļnodarbībām, kuras galvenokārt ierosināja vecāki vai citi ģimenes lokā ietilpstošie cilvēki.
8. Svaigā gaisā darboties ir ļoti veselīgi, tas ne tikai norūda organismu un bērns caur maņām var izjust to kas nav telpā, var vērot dzīvo un nedzīvo dabu un mazināt spriedzi.
9. Grupas telpas fiziskajai videi jābūt pietiekami komfortablai, kurā bērns var atrast sev nodarbošanās vietu vai pabūt vienatnē, kā arī grupas attīstošo vidi aktualizē pedagogs, piedāvājot bērnam daudzveidīgas rotaļlietas, tādējādi iesaistot bērnu izziņas procesā, sekmējot viņa pieredzes un prasmju attīstību un vienlaikus novēršot bērnu uzvedību no domām par mājām un vecākiem.
10. Cilvēks nepiedzimst, kā personība, bet kā indivīds, bet personība veidojas.
11. Personības veidošanās procesā liela nozīme ir tam, kādā vidē aug indivīds, kādas attiecības ir ar apkārtējiem, vispirms vecākiem.
12. Par personību var sākt runāt no 3 – 5 gadu vecuma, jo attīstība ir individuāla.
13. Fiziskās aktivitātes ūdenī attīsta drosmi, veicina bērna prasmi darboties grupā, palīdzēt viens otram.
14. Pētot vides un cilvēka mijattiecības ekskursijās dabā, bērni pārdzīvojumu iespaidu rezultātā spēj pamatot uzvedības dabā normu un likumu mērķtiecību un nepieciešamību, kā arī izprot cilvēka un dabas mijattiecības.
…
