Pašaudzināšana

Interesanti un izglītojoši ir psiholoģiskie testi, jo tie parasti rada skolēnos interesi vēl pirms ir atklāts testa mērķis. Tāpat skolotāja var veidot diskusijas un rosināt pārdomas uzdodot jautājumus, kas saistīti ar cilvēka izpratni, izziņu, interesēm un kopīgi meklējot atbildes, risinājumus veidot skolēnā nevien šos izziņas un motivācijas procesus, bet arī skolēnu uzticēšānos un klases attiecību uzlabošanos.
Laba metode noteikti ir arī „pašvērtējuma dienasgrāmatas”. Var rosināt skolēnus aizpildīt „pašvērtējuma dienasgrāmatas”, kurās līdzi katras nedēļas stundu sarakstam un uzdotajam, raksta noteiktus, tuvākus mērķus un ieceres, uzdevumus to sasniegšanā un rezultātus. šeit svarīgi ir atcerēties par to, ka ikvienam gadās neveiksmes un kritieni mērķu sasniegšanā, tālab skolotājam ir jābūt tam, kas ir blakus un „ redz cauri” skolēnam, lai pēc neveiksmes mudinātu skolēnu turpināt un nepadoties. Tāpat ir jāslavē skolēns par izdarīto, sasniegto, paveikto.
Šīs metodes, uzslavas, mudinājumus var atklāt arī vecāki, bet tam nepieciešams laiks un bērna uzticēšanās, atklātība, vēlēšanās komunicēt ar vecākiem, kas ir samērā reta parādība mūsdienu ģimenēs. Tas būtu liels solis bērna attīstībā, pasaules redzējumā un tik pat liela pieredze, veidojot savu dzīvi vēlāk.
Šī darba mērķis viennozīmīgi ir radīt pārdomas par to, cik ļoti ir nepieciešama pašaudzināšana un kā tās trūkums ietekmē mūs pašus un pasauli ap mums. Nebūtu pašaudzināšanas, visticamāk nebūtu izcilu mūziķu, mākslinieku, ārstu, jo ikviens no viņiem ir daudz mērķtiecīgi un apzināti mācījies, pilnveidojis savas prasmes un zināšanas.
…