3. PEDAGOĢISKĀS KOMPETENCES ANALĪZE
Sadarbība ar bērniem bija veiksmīgāka nekā cerēju, jo bērni ļoti ātri pieņēma mani savā pulciņā un neizrādīja pretestību manām piedāvātajām aktivitātēm un labprātīgi ar mani draudzējas un iesaistīja sevis izdomātajās rotaļās. Iegūtas teorētiskās zināšanas varēju izmatot praktiski tā secinot vai tiešām teorija iet roku rokā ar praksi. Sadarbībā ar bērniem varēju lieliski novērot vecumposmu dažādās iezīmēs, jo grupiņā ir dažādu vecumu bērni līdz ar to zinot bērnu vecumu varēja paredzēt bērna iemaņas.
Sadarbība ar kolēģiem izveidojās pozitīva, jo ikviens bija gatavs palīdzēt un dalīties savā pieredzē.
Ar vecākiem sadarbība bija minimāla, jo visus jautājošos jautājumus vecāki uzdeva grupiņas skolotājai vai skolotājas palīgiem.
Uz problēmsituācijām, manuprāt, spēju noreaģēt ātri, dažbrīd gan bija apjumums, kā pedagoģiski pareizi tagad būtu jārīkojas un vai situāciju atrisināju pedagoģiski pareizi. Pārsvarā problēmas bērniem bija ar rotaļlietu sadalīšanu savā starpā.
Piedalījos arī skolotāju sapulcēs, kas notika katru pirmdienu, tā redzot sadarbību kolēģiem savā starpā un sadarbību ar vadītāju. Lielu pieredzi ieguvu piedaloties arī māmiņu dienas pasākumā, kur tika lūgts arī mans viedoklis un palīdzība. Uzskatu, ka prakse bija veiksmīga, jo prakse ir tas brīdis, kad vari iegūtas teorētiskās zināšana salīdzināt ar praksi un veiksmīgi izmantot tās. Kā arī rakstot prakses dienasgrāmatu nonācu pie likumsakarīgām atziņām, ka ļoti svarīgi ir ievērot bērna vecumposmu un ir arī jāsaprot, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka katrs bērns attīstās savādāk, kas vienam sanāk labāk tas otram ne un otrādi.
…
