Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:509344
 
Vērtējums:
Publicēts: 17.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 20. gs. (1900. - 1999. g.)
2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  ANALĪZES DAĻA    5
1.1  Analīzes praktiskā nodaļa    5
1.1.1  Uzņēmējdarbības analīze    5
1.1.2  Nozares analīze    6
1.1.3  Uzņēmuma A/S „X” raksturojums    10
1.1.3.1  A/S „X” tieši ietekmējošā ārējā vide    13
1.1.3.2  A/S „X” netieši ietekmējošā ārējā vide    15
1.1.4  A/S „X” SVID (SWOT) analīze    17
1.2  Analīzes teorētiskā nodaļa    21
1.2.1  Uzņēmuma vide    21
1.2.4  Attiecības starp uzņēmumu un vidi    21
2.  PROJEKTA DAĻA    25
2.1  Attiecības starp A/S „X” un vidi    25
2.2  Uzņēmuma vadīšana mainīgas ārējās vides apstākļos    27
2.2.1  Uzņēmuma netieši ietekmējošās ārējās vides izmaiņas    27
2.2.2  Uzņēmuma tieši ietekmējošās ārējās vides izmaiņas    28
2.3  Uzņēmuma iespējas pilnveidoties    30
  Secinājumi un priekšlikumi    32
  Bibliogrāfiskais saraksts    33
Darba fragmentsAizvērt

1.1.1 Uzņēmējdarbības analīze

Situāciju uzņēmējdarbības jomā Latvijā var raksturot kā samērā labu. Kopējais uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājs ir 12%, kas norāda, ka 2008.gadā Latvijā uzņēmējdarbībā bija iesaistīti ap 180 000 iedzīvotāju vecumā no 18-64 gadiem. Rīga un Vidzeme joprojām ir visaktīvākie reģioni ar visaugstāko uzņēmējdarbības līmeni, bet Kurzeme un Zemgale - ar viszemāko. Agrīnās stadijas uzņēmējdarbības jeb topošo un jauno uzņēmēju, kuri darba algas maksā vismaz trīs mēnešus, aktivitātes līmenis Latvijā ir 6,6%, tie ir aptuveni 100 000 uzņēmēju.
Salīdzinot ar situāciju 2007.gadā, šis rādītājs nav mainījies. Latvijā agrīnās uzņēmējdarbības līmenis tiek raksturots kā vidējs, tas ir ievērojami augstāks nekā attīstītākajās Eiropas valstīs - Beļģijā, Zviedrijā, Vācijā un Spānijā. Tomēr uzņēmējdarbības aktivitāte ir raksturojama kā zema, salīdzinot ar ASV, Austrāliju un Ķīnu.
Salīdzinot ar citu valstu uzņēmējiem, Latvijā uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien vairāk jaunu cilvēku. Gandrīz 27% Latvijas agrīno uzņēmēju ir vecumā no 18 – 24 gadiem, un tas ir augstākais jauniešu uzņēmējdarbības rādītājs Eiropā, izņemot Horvātiju.
Salīdzinot ar 2007.gadu, īpaša aktivitāte vērojama tieši no cittautiešu uzņēmējiem - bijis liels pieaugums aktivitātes rādītājos etniskajiem krieviem un citu tautību pārstāvjiem un uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās latviešu uzņēmēju vidū.
Gandrīz 70% to Latvijas uzņēmēju, kas jauna biznesa uzsākšanai izmanto ārējos finansējuma avotus, izvēlas neformālos investorus - radus, draugus, ģimenes locekļus un citus. Augsts ir arī uzņēmēju īpatsvars, kas daļu sava starta kapitāla aizņemas no bankām vai finanšu institūcijām. Turpretim tikai 9% jauno uzņēmēju kā finansējuma avotus izmanto dažādas valdības programmas.
2008.gadā Latvija starptautiskos indeksos, salīdzinot ar citām valstīm, ir pieredzējusi mērenu progresu vai regresu. Pēc Davosas Pasaules ekonomikas foruma 2008.gada datiem, Latvija atrodas 54.vietā pasaulē Biznesa konkurētspējas indeksā (valsts biznesa vides kvalitāte - 51.vietā, firmu darbības un stratēģijas kvalitāte - 62.vietā), un 45.vietā pasaulē Globālajā konkurētspējas indeksā (pagājušajā gadā - 44.vietā). Pasaules Bankas Doing Business 2008 indeksā Latvija pakāpusies par četrām vietām.
Lai apzinātu pašu Latvijas uzņēmēju viedokli par būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbībai Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo laika periodu, pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums aptaujas veidā. Uzņēmēju aptauja parādīja, ka valsts un pašvaldību iestādēm nav pamata pašapmierinātībai un nepieciešamas visaptverošas reformas, it īpaši - makroekonomikas stabilizācijai. Par lielāko daļu no apsekotajām jomām uzņēmēji apgalvoja, ka problēmas salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem izplatījušās un padziļinājušās.
Par īpaši problemātiskām tika atzītas tādas makroekonomiska mēroga jomas kā inflācija - 82% uzņēmēju to atzina par problēmu uzņēmējdarbības veikšanai un plānošanai (2006.gadā - 72%), nodokļu likmes - 71% (2006.gadā - 61%), darbaspēka pietiekamība - 64%, kā arī biežās un neprognozējamās izmaiņas likumdošanā - 59%, dažādas izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras izmantošanu - 49% (2006.gadā - 33%), ēnu ekonomika - 39% (2006.gadā - 31%) un konkurence - 36% (2006.gadā - 32%), korupcija valsts sektorā - 34,9% (2006.gadā - 23,3%) un korupcija pašvaldībās - 27,1% (2006.gadā - 20,2%).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1143933
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties