Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:478288
 
Vērtējums:
Publicēts: 04.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 42 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
I nodaļa.  Tūristu izmitināšanas uzņēmumu evolūcija    6
1.1.  Kas ir viesmīlība?    6
1.2.  Viesmīlības industrijas pirmsākumi    7
1.2.1.  Senie laiki (IV tūkstošgade p.m.ē. - 476.g.m.ē.)    7
1.2.2.  Viduslaiki (V - XV gs.)    8
1.2.3.  Jaunie laiki (XVI - XXI gs. sākums)    10
1.3.  Tūristu izmitināšanas uzņēmumi XX gadsimtā    13
  Kopsavilkums    15
  Terminu skaidrojums    17
  Jautājumi un uzdevumi    18
II nodaļa.  Tūristu mītnes    19
2.1.  Izmitināšanas uzņēmumu vieta ceļojumu un tūrisma nozarē    19
2.2.  Izmitināšanas uzņēmumu veidi    24
2.3.  Viesnīcu un citu tūristu mītņu klasifikācija    29
2.3.1.  Servisa līmeņa klasifikācija pasaules praksē    30
2.3.2.  Viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītņu klasifikācija Latvijā    33
  Kopsavilkums    41
  Terminu skaidrojums    42
  Jautājumi un uzdevumi    44
III nodaļa.  Viesnīcas pakalpojumi un to mārketings    45
3.1.  Viesnīcas pakalpojumi un to patērētāji    45
3.2.  Viesnīcas pakalpojumu izplatīšanas veidi    48
3.3.  Viesnīcas mārketinga īpatnības    50
3.4.  Viesnīcas konkurences līdzekļi    51
3.4.1.  Produkts    52
3.4.2.  Vieta    55
3.4.3.  Cena    56
3.4.4.  Tirdzniecības veicināšana    62
  tiešā tirdzniecība    63
  tirdzniecības palīglīdzekļi    64
  sabiedrības informēšana/PR    65
  reklāma    66
3.4.5.  Darbinieki    69
3.4.6.  Fiziskā esība    69
3.4.7.  Process    69
3.5.  Viesnīcas papildpakalpojumi    70
3.5.1.  darījuma tūristu tirgus segments    71
3.5.2.  atpūtas tūristu tirgus segments    75
  Kopsavilkums    76
  Terminu skaidrojums    77
  Jautājumi un uzdevumi    78
IV nodaļa.  Viesnīcas ekonomiskā un organizatoriskā darbība    80
4.1.  Viesnīcas organizatoriskā struktūra    80
4.1.1.  viesnīcas vadības struktūra    81
4.2.  Viesnīcas dienesti    83
4.2.1.  rezervēšanas dienests    84
4.2.2.  viesu uzņemšanas dienests    89
4.2.3.  finansu nodaļa    92
4.2.4.  saimnieciskais dienests    93
4.2.5.  drošības dienests    96
4.2.6.  servisa dienests    98
4.2.7.  ēdināšanas un dzērienu dienests    99
4.2.8.  tehniskais dienests    104
4.2.9.  personāla daļa    104
  Kopsavilkums    108
  Terminu skaidrojums    109
  Jautājumi un uzdevumi    110
V nodaļa.  Neatkarīgas viesnīcas un viesnīcu ķēdes    111
5.1.  Neatkarīgu viesnīcu būtība    111
5.1.1.  Neatkarīgu viesnīcu priekšrocības un trūkumi    112
5.2.  Ķēdes viesnīcu būtība    114
5.2.1.  Ķēdes viesnīcu priekšrocības un trūkumi    118
5.3.  Viesnīcu ķēžu attīstība Latvijā    119
  Kopsavilkums    122
  Terminu skaidrojums    123
  Jautājumi un uzdevumi    124
VI nodaļa.  Viesmīlības uzņēmumu pārvaldes formas    125
6.1.  Privātīpašuma pārvalde    125
6.2.  Vadības līgums    125
6.3.  Franšīzes līgums    128
6.4.  Nomas līgums    134
  Kopsavilkums    134
  Terminu skaidrojums    135
  Jautājumi un uzdevumi    135
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    136
Darba fragmentsAizvērt

Tūristu izmitināšanas uzņēmumu evolūcija

Šajā nodaļā tiks noskaidrota viesmīlības būtība, kuras pamatā ir civilizācijas attīstība. Pirmie minējumi par viesnīcām meklējami IV tūkstošgadē p.m.ē. Austrumu civilizācijā, kad aktivizējās tirdzniecība un radās nepieciešamība organizēt naktsmītnes ceļojošajiem tirgotājiem. Sākotnēji tās bija karavānu apmetnes. Grieķijā un Romā - iebraucamās vietas un tavernas jeb krogi.
Viduslaikos, apdzīvotajām vietām pārvēršoties par pilsētām, mainījās gan pieprasījums pēc viesmīlības uzņēmumiem, gan attieksme pret tiem. Reliģiskās tradīcijas, amatniecība un tirdzniecība, pasta rati, franču kulinārijas māksla - tie ir faktori, kas motivēja Viduslaiku cilvēku ceļot, atpūsties, kārtot darījumus. Pirmo profesionālo asociāciju izveide liecināja par viesmīlības nozares progresu.
Jaunie laiki (kopš 1492.g.) nāca ar ekonomisko un politisko sakaru paplašināšanos, kas veicināja viesmīlības uzņēmumu attīstību. Šeit neatņemama loma bija Francijai un Anglijai, kuru novatoriskās idejas pārņēma daudzviet pasaulē.
Viesnīca, izgājusi attīstības posmus cauri gadsimtiem, no īslaicīgas apmešanās vietas mēbelētā istabā ir pārtapusi par milzīgu atpūtas un izklaides industriju. Ceļošanu veicinošs faktors ir tehnikas attīstības dotās iespējas. XXI-ais gadsimts raksturojas kā izvēles iespēju laikmets, kur prasības pēc ātras un lētas apkalpošanas mijas ar turīgu cilvēku vēlmēm pēc ekskluzīvas apkalpošanas augstas klases viesnīcās un restorānos.

1.1. Kas ir viesmīlība?

Viesmīlība ir viens no nozīmīgākajiem cilvēces civilizācijas attīstības virzītājiem. Cilvēks evolūcijas gaitā nevarēja atrasties no ārpasaules norobežotā vidē, jo savu galveno funkciju - barības un vairošanās nodrošināšanai bija nepieciešams rast kontaktus ārpus savas dzīvesvietas. Saskarei notiekot «svešā» teritorijā, cilvēks bija neaizsargāts. Lai šādā situācijā izdzīvotu, eksistē divi varianti. Pirmkārt pastāv iespēja iznīcināt apkārtējos, bet, otrkārt, - kļūt «savējam starp svešiem» - tātad pieļaut īslaicīgu atrašanos kāda cita cilvēka ierobežotā vidē un pat iegūt viņa atbalstu un palīdzību apmaiņā pret tādu pašu attieksmi, kad tas ieradīsies tavā teritorijā. Tā arī ir nekas cits kā viesmīlība.
Meklējot viesmīlības būtības pamatus, nepieciešams atsevišķu vārdu skaidrojums.
Latviešu etimoloģijas vārdnīcā vārdu viesis skaidro kā kungs (Dievs), valdnieks. Atvasinājums viesoties ir XIX gs. jaunvārds pēc ciemoties parauga. Pēc parauga «iet ciemos» darināts arī savienojums «iet viesos» kuru XVII un XVIII gs. lietoja ar nozīmi viesībās iet, sērst iet, arī sirot, ciemāties, apciemot. Atvasinājums viesības ir sens vārds: «viesības turēt, viesībās lūgt un aicināt». XVII - XIX gs. lietots arī vienskaitlī - viesība. Tam līdzās XIX gs. darināts viesīgs sākumā ar nozīmi viesmīlīgs, bet vēlāk tas valodā ieviesies ar nozīmi - sabiedrisks, jautrs, viesīga sadzīve. Salikteņi viesmīlīgs, viesmīlība darināti XIX gs. otrajā pusē. Vārds viesistaba bijis jau agrāk. Vārds viesnīca ir atvasināts no vārda viesis. Tas ir XIX gs. 70-to gadu jaunvārds. Agrākajam apzīmējumam «viesu nams», arī ģermāņu gastūzis, atbilst vācu vārds Gasthaus. Patreiz speciālajā literatūrā vārds viesis (angl. - quest) arvien biežāk aizstāj ikdienā lietoto klients (angl. - client vai customer). …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties