41. Juridiskās atbildības jēdziens, pamats, pazīmes
Cilvēks ir tiesīgs pieņemt lēmumus un veikt darbības saskaņā ar saviem uzskatiem un prioritātēm, taču viņam par pieņemto lēmumu un veikto darbību rezultātā iestājušamies sekām ir jāatbild.
Juridiskā atbildība ir tiesību normās paredzēts tiesībpārkāpuma subjekta pienākums ciest nelabvēlīgas sekas. Juridiskā atbildība ir viens no sociālās atbildības veidiem. juridiskā atbildība ir valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu. Ja persona veic tiesībpārkāpumu, tad viņai ir jāuzņemas arī juridiskā atbildība par prettiesisko darbību vai bezdarbību un sekām. Juridiskā atbildība iestājas pēc juridiskā pienākuma neizpildīšanas.
Juridiskā atbildība iestājas tikai par prettiesisku darbību, uzvedību, bet nekad ne par personas domām. Juridiskā atbildība paredzēta tikai, ja tiesībpārkāpējs ir vainīgs nozieguma izdarīšana. Juridiskā atbildība iestājas tikai gadījumos, kad to nosaka tiesību normas. Atbildības apjomam jābūt samērīgam pret notikušo pārkāpumu, tā smagumu
Pazīmes: * valsts piespiedu spēka pielietošana; * tiesībpārkāpuma un tā subjekta nosodījums; * tiesībpārkāpējam nelabvēlīgas sekas.
Atkarībā no tā, kādā nozīmē ietilpst tiesību norma, kura nosaka juridisko atbildību, izšķir:
- Civiltiesiskā atbildība iestājas par mantisku vai personisku nemantisku pilsoņu un organizāciju tiesību pārkāpumu un izpaužas tiesībpārkāpējam neizdevīgu mantisku vai personisku seku veidā. Civiltiesiskās atbildības subjektu var būt ne vien fiziskās personas, bet arī juridiskās personas.
Disciplinārā atbildība tiek piemērota par disciplīnas neievērošanu (darba, mācību, dienesta, militārās)
Administratīvā atbildība iestājas par administratīvo pārkāpumu, ja to nosaka likums.
- Kriminālatbildība var tikt definēta kā personas, kura izdarījusi sabiedriski bīstamu nodarījumu, pienākums ciest krimināllikumā paredzētos valsts piespiedu līdzekļus
42. Juridiskā atbildība un sods
Juridiskā atbildība ir tiesību normās paredzēts tiesībpārkāpuma subjekta pienākums ciest nelabvēlīgas sekas. Tiesību teorijā tam ir dažādi skaidrojumi. Uzskata,ka juridiskā atbildība ir viens no sociālās atbildības veidiem. Dominējošais uzskats aktīvā aspektā atbildība ir pienākuma pret sabiedrību apzināšanās, savas uzvedības nozīmes apzināšanās, pienākuma ietekmes apzināšanās un individuālās darbības saskaņošana ar pienākumiem.Atbildība ir attiecināma uz ikvienu subjektu.
Retrospektīvā atbildība ir atbildība par pagaidu uzvedību, bet tikai par tādu, kas ir pretrunā ar noteiktām sociālām normām.
Doktrīnā ir pieņemts juridisko atbildību definēt kā valsts piespiešanas piemērošanu, ko personai, tiesībpārkāpējam, speciālā valsts insitutūcija. Valsts piespiešanas mehānisma merķis – nodrošināt tiesībnormu īstenošanu.
Juridiskā atbildība ir tiesību normās paredzēts tiesībpārkāpuma subjekta pienākums ciest nelabvēlīgas sekas. Juridiskā atbildība ir ir tiesiskās attiecības, kas pirms tiesību pārkāpuma izdarīšanas nav pastāvējušas.
Atkarībā no tā, kādā nozarē ietilpst tiesību norma, kas nosaka juridisko atbildību, izšķir civilo, kriminālo, administratīvo un disciplināro atbildību.
Juridiskās atbildības neatņemams elements ir sankcija (sods). Ar tās palīdzību tiek realizēta valsts negatīvā nostāja attiecībā uz prettiesiskām darbībām. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Sankcijas sevī ietver valsts piespiedu līdzekļus - sodus, kuri tiek piemēroti tiesību pārkāpējiem, pie tam sankcija ir valsts oficiāli deklarēts brīdinājums tiem, kas nevēlas pildīt tiesību normu prasības.
Juridiskajā literaturā izdala vairākus nozīmīgus soda aspektus:
a) Sods netiek uzskatīts par apbstraktu kategoriju. Ar to saprot arī soda izciešanu un tas iestājas neatkarīgi no tiesībpārkāpēja gribas.
b) Soda noteikšana balstās uz soda neatvairīšanas principu;
c) Pamatojas soda neizbēgamībā;
d) Soda efektivitāte – soda spēja sasniegt soda merķus;
e) Soda izciešana – norāda uz juridiskās atbildības izbeigšanos.
…
