Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:878803
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Teritorija kā viens no valsts elementiem    4
2.  Valsts teritorijas tiesiskais statuss    7
3.  Valsts robežas un to tiesiskais statuss    9
4.  Teritoriālie režīmi    11
  Kopsavilkums    13
  Izmantoto avotu saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

Starptautiskajās upēs navigācija ir brīva un atklāta visu valstu pilsoņiem, tirdzniecības kuģiem un kravām, ievērojot līdztiesības proncipu attiecībā uz ostu un navigācijas nodevām un tirdzniecības kuģniecības nosacījumiem. Starptautiskā tiesiskā režīma jautājumus kārto īpašas starptautisko upju komisijas, kuru uzdevums ir veicināt to jautājumu atrisināšanu, kas ir aktuāli un nozīmīgi šādu upju kopīgā ekspluatācijā.
Pasaulē pastāv ļoti plašas teritorijas, kuras nav nevienas valsts suverenitātē un jurisdikcijā un kuras atbilstoši starptautiskajām tiesībām var izmantot jebkura valsts. Starptautiskie ūdeņi ārpus piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu teritorijām, kā arī gaisa telpa virs tiem un zemes dzīles zem tiem ir vislielākā starptautiski izmantojamā teritorija uz zemes.
Antarktika ir vienīgais kontinents pasaulē, kas nav nevienas valsts teritoriālajā jurisdikcijā. Antarktika ir dienvidu polārais apgabals, kas iekļauj sevī Antarktīdu un to ieskaujošo okeānu ar salām. Tiesisko režīmu nosaka 1959. gada 1. decembra Līgums par Antarktiku. Antarktikā aizliegtas jebkādas militāras akcijas, kara bāzu un nocietinājumu celtniecību, militāri manevri, visu veidu ieroču izmēģināšana, kodolsprādzieni un radioaktīvo atkritumu apglabāšana.
Arktikas un Ziemeļu Ledus okeāna tiesiskais režīms attiecas uz rajonu ap Ziemeļpolu, kuru norobežo 66. Ziemeļu paralēle ap Ziemeļpolu. Šo režīmu nosaka starptautisko tiesību normas un to valstu likumdošana, kuru teritorijas daļa vai ekonomiskā zona, vai kontinentālais šelfs atrodas minētajā reģionā. Tās ir Krievija, ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija.
Polāro sektoru robežas nebūt nevar uzskatīt par attiecīgo valstu robežām. Jūru tiesisko režīmu ir jānoskaidro katrai atsevišķi, pamatojoties uz mūsdienu starptautisko tiesību principiem, gadu gaitā izveidojušos praksi, politiskajiem, ekonomiskajiem, aizsardzības, ģeogrāfiskajiem un citiem faktoriem, kas kopumā determinē vienas vai otras jūras tiesiskā režīma īpatnības, tomēr katras valsts polārā sektora ietvaros arktisko jūru režīms ir cieši vienots.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1331864
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties