Patvēruma meklētāju uzņemšanas procedūras piemērošana Latvijā un ar to saistītās problēmsituācijas

Secinājumi
1. Darba sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās daļēji, jo sabiedrības drošība, lielākoties, ir atkarīga no pašas sabiedrības funkcionalitātes, nevis no patvēruma meklētāju tiesību realizācijas. Zinot par attiecīgajām tiesību aizsargājošām instancēm, ir iespējams novērst tiesību pārkāpumus un nepieļaut attiecīgās personas ar pretsabiedrisko uzvedību turpmāko pretlikumīgo darbošanos.
2. Sabiedrība ir veidota tā, ka vienas personas brīvība pastāv uz citas personas zināma brīvības ierobežojuma rēķina. Tiesības vienlaicīgi ierobežo un garantē rīcības brīvību ne vien katram indivīdam, bet arī attiecībās ar valsts varas pārstāvjiem un sabiedrību. Katra cilvēka tiesības, ierobežojot citu pilsoņu rīcības brīvību, vienlaicīgi aizsargā tā cilvēka brīvību no līdzpilsoņu iejaukšanās.
3. Veiktās aptaujas dati rāda, ka, lai arī sabiedrībai kopumā ir nojausma par cilvēktiesību piemērošanu un to ietekmi uz sabiedrības drošību Latvijā, tomēr šī tēma jau kopš seniem laikiem ir radījusi diskusijas sabiedrībā, kā rezultātā cilvēkiem par to nav vienota viedokļa. Ļoti nozīmīga loma bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo integrācijā ir visas sabiedrības izglītošanai. Jāveic plaša sabiedrības informēšana gan patvēruma jautājumos, gan arī iecietības veicināšanā, rasisma, aizspriedumu pret citām kultūrām mazināšanā. Minētais pētījums parāda, ka tiklīdz notiek vietējo iedzīvotāju saskarsme ar bēgļiem un alternatīvo aizsardzības statusu ieguvušiem cilvēkiem, veidojas daudz pozitīvāka attieksme. Attiecībā uz bēgļu un alternatīvo statusu saņēmušo personu integrāciju, ir praktiski jāskaidro un jāparāda, ka integrācija nevar tikt atstāta tikai pašu cilvēku rokās, kuriem pat ikdienas sadzīviskas ikdienas lietas var izvērsties lielās grūtībās, ja apkārt nebūs izprotoši līdzcilvēki.…