Senās Atēnas un Spartas tiesību raksturojums un atšķirīgās iezīmes

Secinājumi
Iepazīstoties ar izmantoto literatūru, daudz jaunas lietas iepazinu it īpaši par Spartas un Atēnas pilsētu tiesībām un to raksturojumiem un atšķirībām, varu pat teikt, ka, ja nebūtu izlasījusi un izpētījusi informāciju pa šīm pilsētām, vēl līdz šai dienai nezinātu, ka ir tik atšķirīgas lietas, starp Atēnām un Spartu. Valsts, senajā Grieķijā izveidojās septītajā, astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, bet, kas bija pats interesantākais, ka Grieķi sevi nedēvēja pa Grieķiem bet, gan pa helēņiem, jo bija ienācēji no Ziemeļiem, viņi sevi dēvēja par helēņiem, jo tā viņi atšķirtās no tām tautām, kas jau atradās. Bet pēc vairākiem gadsimtiem romieši bija tie, kas sāka viņus saukt pa Grieķim. helēņiem bija kopīga kultūra, reliģija, valoda, taču neskatoties uz to, viņi neizveidoja valsti, kas būtu līdzīga tām, kas atradās Tuvajos Austrumos. Runājot par polisēm tieši ciemati bija tie, kas noteica, kas būs vai tai pašā laikā nebūs polises pilsonis, un ciematu pārstāvji bija tie, kas ievēlēja polises vecāko un padomi, kuriem piederēja vara polisā. Atēnās piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras bija ap 30-50 tūkstoši pilsoņu, kuri bija pieauguši vīrieši. Polisas viena no otras ļoti atšķīrās, jo vairums polisu bija diviem tūkstošiem. Polisas attīstoties ap viņām strikti veidojās apdzīvotas vietas un ciemati, bet pats polises centrs attīstījās, kā pilsēta, strikti saglabājot un stiprinot savu aizsardzības nozīmi. Polisas parasti bija tā nostiprināta, lai izledotu aizsardzību pret ienaidnieku uzbrukumiem. Spartā, piemēram, pastāvēja polisas, jo nebija nocietinātas centrālās daļa, jo Sparta bija ciematu savienība noteiktajā teritorijā.
…