Eiropas Savienības budžeta politikas realizācija Latvijas muitas dienesta darbībā

SECINĀJUMI
1. Lemjot par attiecīgā gada izdevumiem un ieņēmumiem, Parlaments un Padome nedrīkst pārsniegt gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts ES ilgtermiņa finanšu plānā, proti, daudzgadu finanšu shēmā, par kuru vienojas reizi septiņos gados.
2. Muitas iestāžu administrēto nodokļu - muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis - maksājumi tiek iekasēti tikai par tām precēm, kas tiek ievestas no tā saucamajām trešajām valstīm.
3. Muitas nodoklis, produktu kompensācijas un antidempinga nodevas, muitas nodevas lauksaimniecības nozarē veido ES tradicionālos pašu resursus.
4. Muitas nodokļi ierakstīti Romas līgumā kā galvenais resurss, kas piešķirams Eiropas Ekonomiskajai kopienai (EEK) izdevumu finansēšanai.
5. Tradicionālie pašu resursi (TPR) ir uzskatāmi par pašu resursiem “pēc būtības”, jo tie ir ieņēmumi, kas gūti, īstenojot Kopienas politiku, nevis ieņēmumi, kas gūti no dalībvalstīm kā valstu iemaksas.
6. Muitas jomu Latvijā regulē ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem.
7. Muitas nodokļa objekts ir preču, kas tiek ievestas no vai izvestas uz trešajām valstīm (valstis, kas nav ES dalībvalstis), vērtība.
8. Pašu resursus dalībvalstis nodod Eiropas Savienības rīcībā katru mēnesi, ieskaitot kontā “pašu resursi”, ko Komisija atvērusi, parasti — valsts centrālajā bankā.




…