Secinājumi
1. Valsts loma ekonomikā: (1) ietekmē un kontrolē tirgus ekonomiku; (2) pieņemt un izdot likumus; (3) nodokļi; (4) valsts budžets; (5) stabilizators.
2. Valsts funkcijas ekonomikā: (1) jāveic tirgus sistēmas aizsardzība, (2) jānodrošina sabiedriskās lietošanas preču un pakalpojumu ražošana un pieejamība, (3) jārisina ārpus tirgus faktoru radītās problēmas, (4) jānodrošina taisnīga resursu pārdale, (5) jāstabilizē ekonomika.
3. Filozofus un ekonomistus vienmēr uztrauca jautājums cik lielā mērā valstij ir jāiejaucas ekonomikā. Tika izstrādātas dažādas teorijas kā stimulēt tautsaimniecības attīstību un paaugstināt cilvēka dzīves līmeni, kā arī vai tas jādara ar valsts vai bez valsts iejaukšanās ekonomikā. Prakse rāda, ka brīvais tirgus nespēj pats sevi regulēt un valstī var iestāties krīze, tāpēc, lai to nepieļautu valstij ir jāiejaucas tirgus procesos, bet līdz zināmai robežai.
4. Liberālisms ir politiska filozofija un atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas. 19. gs. liberālisms (mūsdienās saukts par "klasisko liberālismu") iestājās par individuālo brīvību, privātīpašumu un minimālu valsts iejaukšanos ekonomikā.
5. Neoliberālisms ir politiska ideoloģija, kas atbalsta ekonomisko liberālismu, brīvo tirdzniecību, tirgus deregulāciju un privatizāciju.
6. Sociāldemokrātijas teorijās lielāko tiesu tiek noraidīta ortodoksu ideja par kopīpašumu kā vienīgo īpašuma formu, pieļaujot jaukta tipa ekonomiku, kurā valsts kā pašu pilsoņu veidota pārvaldes aparāta loma ir vienādu iespēju nodrošināšana, monopolu nepieļaušana, sociālās nodrošinātības uzturēšana.
7. Latvijā darbojas jauktā ekonomiskā sistēma, kur piedalās gan tirgus mehānisms, gan valsts sektora regulējoša loma.
…
