Pirktspējas paritātes princips nominālās valūtas kursam ir ceļš, kas saglabā noteiktu starptautiskās konkurences līmeni laika gaitā. Valstis ar augstāku inflācijas līmeni nekā viņu konkurentu valstis, saskaras ar amortizāciju nominālajā valūtas kursā un valstis ar zemāku inflācijas līmeni nekā to konkurentēm saskaras ar novērtējošu maiņas likmi. Fiksēto valūtas kursu režīmā, viena valsts nevar mūžīgi būt ar lielāku inflāciju nekā tās konkurentes. Pakāpeniski tas noved pie mazākas un mazākas sacensības starptautiskajā tirdzniecībā, kas visticamāk novedīs pie tirdzniecības bilances deficīta palielināšanās un mazāka kopējā pieprasījuma, jo tīrais eksports būs negatīvs. Mainīgo valūtas kursu režīmā ir iespējams, ka dažādas valstis var saglabāt dažādas inflācijas likmes atšķirīgi. Ja valstīm ir augsts inflācijas līmenis un tās saskaras vienlaicīgi ar amortizāciju, tad ir iespējams, ka pirktspējas paritāte saglabāsies un viņu starptautiskā konkurence paliks neietekmēta . Pirktspējas paritāte parāda, cik daudz būtu nepieciešams izdot katras konkrētās valsts valūtas vienību, lai nopirktu identiskus preču un pakalpojumu apjomus . Atvērtā ekonomikā cenas nav atkarīgas tikai no makroekonomiskiem apstākļiem, bet arī no atšķirīgas ietekmes starptautisko cenu saiknes. Tas parādās tad, kad uzņēmums veidojot savas cenas salīdzina tās ar ārzemju uzņēmumiem. Priekšlikums, ka nacionālās valūtas vērtības samazināšanās ir vienāda ar starpību starp valsts cenu līmeņa kāpumu un kāpumu ārzemju cenu līmenim, ko kopā sauc pirktspējas paritāti (PPP). …
