Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:296041
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Bezdarbs un bezdarbnieks    5
1.1  Bezdarba veidi    6
1.2.  Bezdarbs un minimālā darba alga    7
2.  Bezdarba situācija Latvijā    9
  Secinājumi    10
  Literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Viena no svarīgākajām problēmām jebkurā valstī ir nodarbinātība un bezdarbs. Arī Latvijā, pašreizējās ekonomikas lejupslīdes iespaidā, tā kļūst aizvien nozīmīgāka. Bezdarbs un nodarbinātība ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, kā rāda vēsturiskā pieredze, var izraisīt valstī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām. Tāpēc nodarbinātības un bezdarba problēmām ekonomikā velta pietiekami lielu uzmanību. Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, un tam ir vairāki iemesli. Bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad saražotās produkcijas apjoms ekonomikā būtu lielāks, valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, un nodokļu likmes arī būtu zemākas. Bezdarbam samazinoties ikvienam būtu labāk.
Arī darba autors izvēlējās tuvāk apskatīt bezdarba situāciju Latvijā. Kā darba mērķis tika izvirzīts noskaidrot un izprast, kas īsti ir bezdarbs un bezdarbnieks, kā arī izpētīt un izanalizēt bezdarba situāciju Latvijā 2008 gadā.
Saskaņā ar Centrālā Statistikas Biroja datiem Latvijas valsts iedzīvotāji tiek iedalīti 2 daļās - ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos.1
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no 15 līdz 74 gadus veciem nodarbinātiem iedzīvotājiem, tas ir strādājošiem, un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kas pārskata periodā aktīvi nodarbojas ar darba meklēšanu (tai skaitā bezdarbniekiem). Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati 2008.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2007.gadu ir palielinājies par 1,5%. Divas trešdaļas, tas ir 67,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74. Gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs ir 73,8%, bet sieviešu – 62,7%.2
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību un citu iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties