Starptautiskās tirdzniecības regulēšana

Starptautiskajā tirdzniecībā neatņemama sastāvdaļa ir priekšrocību tirdzniecības nolīgumiem, kas ir speciālas vienošanās starp noteiktām valstīm preču un pakalpojumu importā un eksportā. Visizplatītākie nolīgumu veidi ir kopējais tirgus, muitas apvienība un brīvās tirdzniecības zona. Šāda veida formas mēs varam novērot Eiropas Savienības formā, kurā Latvija arī ietilpst kā dalībvalsts .
Brīvās tirdzniecības zona ir ekonomiskās integrācijas forma, kurā visas tirdzniecības barjeras ir noņemtas starp dalībniekiem, tomēr katrai valstij paliek savas tirdzniecības barjeras ar tām valstīm, kas nav šajā zonā. Labākie piemēri ir NAFTA un ES. Muitu savienība pieļauj beztarifu zonu vai citu barjeru neeksistēšanu starp tirdzniecības dalībvalstīm, piedevām tā harmonizē tirdzniecības politikas pret pārējo pasauli, respektīvi, nosakot kopējas nodokļu likmes pārējiem dalībniekiem, kas neietilpst šajā savienībā, piemēram, ES. Kopējais tirgus iet pēc muitas savienībām arī atļaujot brīvu darbaspēka un kapitāla kustību starp dalībvalstīm. Ekonomiskās savienības iet pāris soļus tālāk harmonizējot vai pat vienojot monetārās un fiskālās politikas starp dalībvalstīm. Šis ir vistālākais ekonomikas integrācijas solis, piemēram, Eiropas monetārā savienība, kur ir vienota monetārā politika un vienota valūta Eiro. Vēl viena interesanta koncepcija ir beznodokļu vai brīvās ekonomikas zonas. Šīs vietas ir izveidotas, lai pievilinātu ārzemju investīcijas, atļaujot tām izejmateriālus un starpproduktus tirgot bez nodokļiem .
…