Antimonopolistiskā likumdošana un konkurences veicināšana Latvijā

Secinājumi
1. Latvijas tiesību normas konkurences ziņā ir izkoptas, tomēr ir manāmi trūkumi, kas sasaucas ar sasaisti ar Reklāmas likumu, kur manāmas savstarpējas tiesību normu kolīzijas.
2. Latvija konkurences veicināšanas jautājumos sadarbojas ar ārvalstu organizācijām un konkurenču padomēm, tādējādi nodrošinot inovitāšu ieviešanu darbā un apzinoties starptautiskās konkurences veicināšanas tendences, kas, autoresprāt, ir vērtējams pozitīvi un liecina par valsts interesi konkurences jomas attīstības jautājumos.
3. Konkurences likums pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir palicis liberālāks, taču pārmaiņu rezultātā lielāka loma pievērsta birojam, kas nodarbojas ar konkurences jautājumu kontrolēšanu, nevis tiešu likuma pārkāpumu konstatēšanu. Lielāka uzmanība tiek pievērsta iesniegumiem, kas paaugstina rezultivitāti darbā ar lietvedību, savukārt šī tendence var nākt par ļaunu pašai konkurences kontrolēšanas situācijai, ļaujot uzņēmējiem, kas nerīkojas uzkrītoši pretlikumīgi, „izsprukt” cauri bez soda, ja neviens nav par tiem iesniedzis iesniegumu.
4. Salīdzinot Latvijas antimonopolu likumdošanu ar Igaunijas antimonopolu likumdošanu, jāsecina, ka Igaunijas Konkurences likums ir sīkāk izstrādāts, savukārt Latvijas likumdošana paredz, ka likumu kolīzijas gadījumā jāskatās judikatūra vai citas likuma normas, kas attiecas uz doto situāciju.
5. Igaunijas un Latvijas konkurences likumu pārkāpumu skaits autores izdalītajos aspektos ir līdzīgs un manāmas izteikti līdzīgas iezīmes, kas var parādīt kopējo Baltijas valstu problēmaspektu zonu un paver jaunas risināmas problēmas, ko iespējams darīt Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestāžu sadarbības ceļā.
…