Krievijas enerģētiskā sektora ietekme uz Baltijas valstu drošību

Nobeigums
Zīmīgi vārdi ir Arta Pabrika runā Vīnē: „Vēsture parāda, ka nereti ekonomiskie faktori ir tikuši un tiek izmantoti, lai iegūtu politisko varu, tādēļ Eiropas Savienības valstīm ir steidzami jādomā par vienotas enerģētikas politikas veidošanu.” Šo apgalvojumu noteikti var apgalvot uz Krievijas un Baltijas valstu attiecībām, kuras saskaras ar Kremļa „skaldi un valdi” politiku.
Baltijas valstis apzinās savas varas mazo kapacitāti, tādēļ kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā ir uzsvērušas to vēlmi pievienoties starptautiskās organizācijās. Lai gan ES un NATO devušas drošības un ekonomiskās attīstības garantu, to bezspēks parādās enerģētikas jomā. Turklāt enerģētikas patēriņš turpina pieaugt un mēs arvien vairāk kļūstam atkarīgi no importētā fosilā kurināmā, kurš negatīvi ietekmē enerģētikas piegādes drošību Eiropā. Tiek prognozēts, ka kopējais enerģijas patēriņš ES 30 gadu laikā palielināsies par 25%, un, ja nebūs papildu pasākumi, Eiropa, iespējams, importēs vairāk nekā 70% no enerģijas, salīdzinājumā ar pašreizējiem 50%. Arī Baltijas valstu atkarība tikai pieaugs, jo pašreiz nav ne alternatīvu energoresursu, ne izvēles iespējas energoresursu importētāju tirgū.
Un tas nozīmē, ka Baltijas valstis, kā ikviena cita demokrātiska valsts, nespēj būt pilnībā suverēna. Īpaši bīstama ir Baltijas valstu atkarība no Krievijas energoresursiem, jo Kremlis nekad nav slēpis, ka gāzes monopolists „Gazprom” ir Krievijas ārpolitikas ierocis, bet „Gazprom” ir necaurspīdīga un korumpēta struktūra, kas darbojas Kremļa ārpolitiskajās interesēs. Un šo Baltijas valstis jau ne vienu reizi vien ir piedzīvojušas ar piegādes aizturēm, kas ietekmē rīcības brīvību. Tādēļ tām jāatbrīvojas no integrētām gāzes un elektrības sistēmām, ar kurām manipulē politisku iemeslu dēļ.
…