Dažreiz var sastapties ar tādiem obligāciju piemēriem, kuros ar vienu un to pašu kupona procenta likmi un dzēšanas termiņu var atšķirties ar to cenu. Šādas atšķirības cenās rodas dēļ tā, ka it kā līdzīgie vērtspapīri atšķiras. Obligāciju piedāvājums vienāda apjoma maksājumos var atšķirties dažādos veidos, bet divi no svarīgākajiem ir saistību neizpildes laiks un nodokļu likmes. Pieņemsim, ka obligācija paredz mums 1000$ maksājumu ikgadu, kurai ir 6% gada likme. Ja obligācijas ir pilnībā droša no saistību neizpildes riska, tās cena varētu būt 1000/1,06=943,40$. Ja obligācijai pastāv kāds saistību neizpildes risks, tad tās solītā samaksa var arī nenotikt, tad tās cena būs mazāka kā 943,40$, un ienesīgums būs augstāks nekā 6% gadā. Nodokļu likmes arī iespaido obligācijas, tādējādi obligācijas tips var variēt, kā arī šis fakts neapšaubāmi ietekmēs obligāciju cenu. Piemēram, no augļiem, kas nopelnīti no obligācijām, tiek pieprasīti nodokļu maksājumi no pašvaldībām vai valdības. Pastāv vēl arī citas iezīmes, kas ietekmē obligāciju cenas. Pieprasāmība dod obligācijas emitentam dzēst obligāciju pirms tās dzēšanas termiņa. Šāda veida obligāciojas sauc par pieprasījuma obligācijām. Konvertējamība dod obligācijas turētājam ar sadarbības izveidošanu veikt obligācijas apmaiņu pret cita veida vērtspapīriem. Šāda veida obligācijas sauc par konvertējamajām obligācijām. Intuīcijai būtu jāparedz tas, kad jebkura iezīme, kas obligāciju padara vairāk pievilcīgu emitentam, samazinās obligācijas cenu, un iezīmes, kas pievilcīgas obligācijas mājsaimniecībām pacels cenas. Pieprasījuma obligācijas izraisīs obligāciju cenu samazinājumu un augstāku ienākumu dzēšanas termiņā. No otras puses konvertējamība izraisīs obligācijas cenas celšanos un zemāku ienesīguma līmeni dzēšanas termiņā . …
