Izmaksu klasifikācija un raksturojums

Novēršamo izmaksu apmēru uzņēmums var ietekmēt vai pat pilnīgi tās neparedzēt, bet nenovēršamās izmaksas ir tādas, no kurām izvairīties nekādos aprēķinos nevar – tādas ir ilgtermiņa saistību dzēšanas izmaksas, arī jau pieminētie nodokļi.
Vēl dažos analītiskajos aprēķinos izmaksas sadala atkarībā no to saistības ar ražošanas procesu. Šādi klasificējot izdala:
• tehnoloģiskās izmaksas;
• pieskaitāmās izmaksas.
Tehnoloģiskās izmaksas ir tieši saistītas ar uzņēmuma tehnoloģisko ražošanas procesu; pieskaitāmās izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma vadīšanu un arī ar ražošanas apkalpošanu. Šādu izmaksu sadalījumu lieto galvenokārt pašizmaksas analīzē. Izmaksu uzskaites galvenais uzdevums ir savākt un sistematizēt skaitļus ražošanas pašizmaksas aprēķināšanai. Aprēķināmo pašizmaksu savukārt var sadalīt šādās galvenajās grupās:
• īstenā jeb faktiskā pašizmaksa, ko aprēķina pamatdarbības rezultātu noteikšanai;
• standartpašizmaksa, kuru aprēķina faktisko izmaksu kontrolei;
• plāna pašizmaksas, ko aprēķina uzņēmuma vadīšanas vajadzībām, kā arī uzņēmumam svarīgu lēmumu pamatojumam.
Visas grāmatvedības pamatā tomēr ir grāmatvedības dokumenti, tāpēc arī izmaksu uzskaites pareizība ir tieši atkarīga no dokumentu kvalitātes. Dokumentos ir jābūt tādai informācijai, lai izmaksas varētu sadalīt pa aprēķinos paredzētajām izmaksu grupām, kā arī pa atdeves izmantotajiem; it īpaši svarīgi tas ir pie sekundārajām izmaksām – pakalpojumiem, ko pašu uzņēmuma struktūrvienības ir savstarpēji sniegušas.
Nepareizības un neprecizitātes grāmatvedības pirmdokumentos neizbēgami radīs kļūdas aprēķinu galarezultātos, kas var novest pie nepareizu lēmumu pieņemšanas ar neparedzamām sekām.11
…