Kreditoru posteņu grupa.
Kā jau tika minēts, uzņēmumā vienmēr ir debitoru un kreditoru attiecības. Atšķirībā no debitoriem, par kreditoriem kļūst uzņēmums tajā brīdī, kad tas ir kādam parādā. Šādas situācijas ir tad, kad :
• Uzņēmums aizņemas naudas līdzekļus
• Saņem avansā maksājumus
• Veidojas parādi budžetam par nodokļiem un nodevām
• Citi parādi
Kreditori dalās divās grupās:
• Īstermiņa kredītu parādi- skaitot no bilances datuma jāatmaksā gada laikā
• Ilgtermiņa kreditoru parādi- skaitot no bilances datuma, atmaksas termiņš ir garāks par vienu gadu.
Bilancē katram kreditoru parādu postenim atsevišķi norāda īstermiņa un ilgtermiņa parādu summas, un katram parādam ir jābūt atbilstošam attaisnojamam dokumentam, kas pierada tā eksistenci. Kā arī tiem jābūt ierakstītiem grāmatvedības reģistros. Arī kreditoru salīdzināšanas dati jāpārbauda uzņēmuma grāmatvedības datos, un tad, ja to summas sakrīt, tikai tad var to apstiprināt un atdod atpakaļ kreditoram.
Tāpat, kā debitoriem, tā arī kreditoriem jākārto analītiskā uzskaite par katru kreditoru, lai būtu skaidrāks priekšstats par katru saistību stāvokli- kam un cik uzņēmums parādā, kad un par ko radies, kad un kā tiks atmaksāts. Tikai šoreiz tie jau būs pasīvie sintētiskie norēķinu konti:
• Norēķini par aizņēmumiem- atkarībā no atmaksas laika, aizņēmumus iedala īstermiņa un ilgtermiņa. (skat.3.tabulu). Par katru aizņēmuma devēju jākārto atsevišķa analītiskā uzskaite. Piedevām, atsevišķi jāuzskaita arī procenti, kas jāmaksā par aizņēmumu. Ilgtermiņa aizņēmuma summa, kas atmaksājama attiecīgajā gadā, jāpārgrāmato no ilgtermiņa saistībām uz īstermiņa.
• Norēķini par saņemtajiem avansiem- tie tiek saņemti tad, kad uzņēmums vispirms prasa priekšapmaksu. Šiem norēķiniem izmanto kreditoru grupas kontu, jo līdz darījuma izpildei, uzņēmums būs avansa maksātājam parādā. Jāņem vērā, ka pievienotās vērtības nodoklis no šīs summas, jāaprēķina tās saņemšanas brīdī.
…
