Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:232061
 
Vērtējums:
Publicēts: 12.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 31 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Attēlu saraksts    4
  Darbā izmantotie saīsinājumi    5
  Anotācija    6
  Annotation    7
  Ievads    8
1.  Tūrisma nozare un tās attīstība Latvijā    10
1.1.  Tūrisma veidi    10
1.2.  Tūrisma pakalpojumu tirgus    12
1.2.1.  Izejošais tūrisms    14
1.2.2.  Ienākošais tūrisms    15
1.2.3.  Vietējais tūrisms    18
1.3.  Lauku tūrisma attīstība Latvijā    18
1.4.  Infrastruktūras loma tūrisma nozarē    20
1.5.  Tūrisma vieta valsts ekonomikā    21
2.  Tūrisma attīstības politika    25
2.1.  Problēmu vispārīgs formulējums    25
2.2.  Politikas pamatprincipi    26
2.3.  Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai    27
3.  Tūrisma institucionālā organizācija un tiesiskā bāze    31
3.1.  Likumdošanā lietotie termini    31
3.2.  Tūrisma starptautiskā politika    32
3.3.  Nacionālā politika un normatīvie akti    35
3.4.  Tūrisma institucionālā organizācija Latvijā    40
4.  Tūrisma resursi Jelgavas rajonā    43
4.1.  Jelgavas un tās rajona tūrisma apskates objekti    46
4.2.  Jelgavas pilsētas un rajona izstrādāto tūrisma maršrutu analīze    50
5.  Tūrisma organizācijas Jelgavas rajonā    54
5.1.  Uzņēmējdarbības attīstība tūrisma nozarē Jelgavas rajonā    54
5.2.  Tūrisma attīstību veicinošie uzņēmumi, pašvaldību un nevalstiskās institūcijas    55
5.3.  Jelgavas rajona tūrisma SVID analīze un stratēģija    57
5.4.  Jelgavas rajonā veicamie tūrisma attīstības pasākumi    59
6.  Tūrisma nākotnes redzējums Jelgavas rajonā    61
  Secinājumi    63
  Priekšlikumi    64
  Izmantotā literatūta    65
Darba fragmentsAizvērt

Tūrisma veidi
Vēl ne tik senā pagātnē vispopulārākie tūrisma veidi bija: auto tūrisms, velotūrisms, ūdens tūrisms un kalnu tūrisms, bet tagad mūsu vārdu krājumā ir parādījušies arī tādi termini kā ekotūrisms, ilgspējīgs tūrisms, lauku tūrisms, medību tūrisms, darījumu, biznesa, etniskais, zinātniskais, zaļais tūrisms un citi. Tūrismu var klasificēt no dažādiem aspektiem, un tūrisma resursus iedala šādās nosacītās grupās:
Ekotūrisms.
Šis tūrisma veids saistās ar ceļošanu uz nosacīti neskartām un nepiesārņotām dabas teritorijām, lai izpētītu, apbrīnotu vai baudītu ainavu, savvaļas augus un dzīvniekus, kā arī kultūrvēsturiskos objektus. Šo jēdzienu bieži lieto kā sinonīmu dabas tūrismam, bet tie nav identiski. Tas ekonomiski veicinās vides aizsardzību, ietvers sevī kā ierobežota skaita tūristu mācību ekskursijas, tā arī lielu atpūtas tūristu skaitu.
Ilgspējīgs tūrisms.
Šis ir tūrisms, kas tiek attīstīts un uzturēts apdzīvotā vai dabas teritorijā tādā veidā un tādā mērogā, ka tas saglabājas dzīvīgs neierobežoti ilgi un nedegradē vai nepārmaina dabas vai cilvēka radīto vidi tādā mērā, ka tas kavētu citu aktivitāšu un procesu labklājību un attīstību. Ekotūrisms vienmēr ir ilgspējīgs tūrisms, bet ilgspējīgs tūrisms ne vienmēr ir ekotūrisms.
Dabas tūrisms.
Ar šo jēdzienu parasti saprot ceļošanu, lai novērotu dabu vai vienkārši ceļotu dabā. Tas pārsvarā tiek balstīts uz motivāciju un uzvedības veidu. Savukārt ekotūrisms prasa zinātnisku, estētisku un filozofisku pieeju, un cilvēks, kas nodarbojas ar ekotūrismu, iegūst tādu apziņu, kas pārvērš viņu aktīvā un pārliecinātā dabas sargātājā. Ekotūrisms vienmēr ir dabas tūrisms, bet dabas tūrisms ne vienmēr ir ekotūrisms.
Viens no mūsdienās izplatītākajiem dabas tūrisma veidiem ir putnu novērošana. Šo kolekcionāru galvenais mērķis ir ieraudzīt pēc iespējas vairāk putnu ceļojuma laikā un viņiem ir vienalga, vai šis ir viņiem “jaunas” sugas putns un kur tas atrodas- atklātā vai aizsargājamā dabas teritorijā vai atkritumu izgāztuvē. Galvenais visā šai pasākumā ir putns, nevis daba kā vienots veselums.

Biznesa jeb lietišķais tūrisms.
Nodrošina vietu un aprīkojumu uzņēmumu un firmu darbiniekiem darbam ārpus darba vietas (semināri), kā arī kolektīvās atpūtas veikšanai..
Etniskais tūrisms.
Šis tūrisms orientējas uz latviešu diasporu ārzemēs – apmēram 190 000 cilvēku Rietumvalstīs un apmēram 100 000 Krievijā. Liela ietekme uz etnisko tūrismu ir arī Latvijas daudzveidīgajam nacionālajam sastāvam.
Aktīvais tūrisms.
Latvijā ir populāri kājnieku, ūdens, kalnu slēpotāju, auto-moto un citi aktīvā tūrisma veidi. Kājnieku tūrismam piemērota visa Latvijas teritorija. Ūdens tūrismam Latvijā ir sezonas raksturs. Reljefa apstākļi ir piemēroti slēpošanai ziemas mēnešos. Velo, auto un moto tūrisma attīstību kavē labiekārtotu un drošu ceļu trūkums, kā arī aktīvo tūristu mītņu trūkums.
Medību tūrisms.
Meži ir pietiekami bagāti ar medījuma dzīvniekiem, kas piesaista vietējos medniekus un varētu piesaistīt ārzemju tūristus. Viesu mednieku uzņemšanu pašreiz lielā mērā ierobežo starptautiska līmeņa medību servisa trūkums.
Jahtu tūrisms.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties