Stresa ietekmes pētījumi uz žurku uzvedību O... / ID: 276161

Autors: Evita Bērziņa (1)

Vērtējums:

Publicēts: 02.09.2016.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 32 vienības

Atsauces: Nav

Laikposms: 2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	6
1.	LITERATŪRAS APSKATS	9
1.1.	Stresa jēdziens	9
1.2.	Organisma atbilde uz stresu	10
1.2.1.	Neirobioloģiska stresa atbildes organizēšana	10
1.2.2.	Klīniskie simptomi un traucējumi	12
1.3.	Stresa ietekme uz atmiņu	13
1.4.	Stresa ietekme uz uzvedību	14
1.5.	Stresa eksperimentālās modelēšanas iespējas un izvērtēšana	15
1.5.1.	Elevated - plus maze tests	16
1.6.2.	Open field tests	18
1.6.	Pētījumu izraisītā stresa ietekme uz dzīvnieku uzvedību	19
2.	MATERIĀLI UN METODES	23
2.1.	Dzīvnieki	23
2.1.1.	Dzīvnieku ētika	23
2.2.	Pētījuma dizains un vielu ievadīšana	23
2.3.	Open field tests	24
2.4.	Statistiskā analīze	24
3.	REZULTĀTI UN DISKUSIJA	25
3.1.	Šķērsoto laukumu skaits Open field testā	25
3.2.	Vertikālā aktivitāte Open field testā	26
3.3.	Laiks, kas pavadīts Open field testa zonās	27
3.3.1.	Laiks, kas pavadīts Open field testa ārmalas zonā	27
3.3.2.	Laiks, kas pavadīts Open field testa vidējā zonā	28
3.3.3.	Laiks, kas pavadīts Open field testa centra zonā	29
3.4.	Distance, kas veikta Open field testa zonās	30
3.4.1.	Kopējā distance, kas veikta Open field testa arēnā	30
3.4.2.	Distance, kas veikta Open field testa ārmalas zonā	32
3.4.3.	Distance, kas veikta Open field testa vidējā zonā	33
3.4.4.	Distance, kas veikta Open field testa centra zonā	34
3.4.5.	Kopējās distances attēlojums pa minūtēm, kas veikta Open field testa arēnā	36
	SECINĀJUMI	38
	PATEICĪBAS	39
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI	40
	DOKUMENTĀRĀ LAPA	43

Darba fragmentsAizvērt

Visu grupu žurkām var novērot aktivitātes pazemināšanos, salīdzinot ar pirmo minūti, kurā aktivitāte ir salīdzinoši visaugstākā. Tas būtu skaidrojams ar jaunās vides iepazīšanas vēlmi, kas attiecīgi ar katru minūti mazinās. Nav statistiski ticamas atšķirības kopējā distancē, kas tika veikta Open field testa arēnā starp žurkām, kurām tika iepriekš izraisīts papildus stress piespiedu peldēšanas testā un kurām netika izraisīts. Kaut arī lielākoties vērojama tendence, ka pirmajās trijās minūtēs pastiprinātam stresam pakļautie dzīvnieki uzrāda lielāku aktivitāti jeb interesi par jaunajiem apstākļiem, izņemot fizioloģiskā šķīduma kontroles grupu. Iespējams, papildus peldēšanas stress pētījuma dzīvniekus ir tieši motivējis darboties, lai iepazītu testa arēnu. Interesanti, ka dzīvniekiem ar salīdzinoši zemāku vidējo aktivitāti jeb mazāku noieto distanci pirmajā minūtē (piem., amantadīna, mildronāta, rasagilīna grupām) pēc tam piektajā minūtē var novērot tendenci aktivitātei pat pieaugt salīdzinoši pret iepriekšējo minūti vai pret papildus stresētām žurkām. Jāņem vērā arī tas, ka eksperimenta laikā vairākas žurkas atradās vienā būrī un visi būri atradās vienā telpā, tā kā žurkas varēja nodot viena otrai signālus, tādējādi ietekmējot pētījuma rezultātus.

SECINĀJUMI
1. Iepriekš izraisītam stresam piespiedu peldēšanas (Porsolt) testā, kas bija papildus stresa aspekts Open field testa izraisītam stresam, nav būtiska ietekme uz žurku uzvedību.
2. Izmaiņas, kuras tika novērotas, ir saistītas ar aktivitātes pieaugumu, no kā var secināt, ka papildus stresa aspekts ir bijis adaptīvs un motivējošs kļūt aktīvākam.
3. Salīdzinot vielas ar fizioloģisko šķīdumu, var novērot izmaiņas, kas liecina, ka vielas ietekmē žurku uzvedību.
4. Vislielākā ietekme ir rasagilīnam, galvenokārt, pazeminot aktivitāti.
…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −7,98 €