3. ZEMES PAVADOŅU KUSTĪBA
Par Zemes mākslīgo pavadoni (ZMP) sauc cilvēku radītu ķermeni, kas pārvietojas pa orbītu apkārt Zemei. Arī ZMP kustība notiek vienīgi smaguma spēka iedarbībā.Par ZMP var kļūt ķermenis ar jebkuru masu, ja tam Zemes virsmas tuvumā horizontālā virzienā piešķir ātrumu v=7,9km/s. Šo ātrumu aprēķina velkot kvadrātsakni no gR, kur R ir Zemes rādiuss un to sauc par pirmo kosmisko ātrumu.Ar pirmo kosmisko ātrumu ZMP kustas apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Ja ātrums ir lielāks par pirmo kosmisko ātrumu, tad tā orbīta ir elipse, bet, sasniedzot otro kosmisko ātrumu v=11,2 km/s, pavadonis kustas pa parabolu un iziet ārpus Zemes gravitācijas spēka darbības zonas. Lai ķermenis pārvarētu saules gravitācijas spēka iedarbību un aizlidotu ārpus saules sistēmas, tam jāpiešķir trešais kosmiskais ātrums v=16,5km/s.
Pie zemas orbītas pavadoņiem pieskaitāmi meteoroloģiskie pavadoņi, kurus palaiž laika prognožu veidošanai.Tie apriņķo ap Zemi 96 minūtēs.Šajā laikā Zeme pagriežas par 24 grādiem un tādejādi nākamajā apriņķojumā pavadonis novēro citus Zemes rajonus.
Ģeostacionāro pavadoņu apriņķošanas laiks ir daudz ilgāks, jo tie atrodas augstākās orbītās. Trīs sakaru pavadoņi, kuru attālums no Zemes ir 36000000km ,savā redzeslokā spēj aptvert visu Zemes virsmu.
Vienīgais Zemes dabīgais pavadonis ir Mēness, kurš kustas ap Zemi pa nedaudz saspiestu elipsi. Viņus saista appusēji pievilkšanās spēki. Mēness gravitācijas spēku uz Zemes izjūt paisumu un bēgumu veidā. Zemes izraisīto paisuma spēku rezultātā Mēness lēnām attālinās no Zemes. Lai gan efekts nav liels, Mēness gada laikā attālinās par aptuveni 2 centimetriem, pēc 2 miljoniem gadu uz Zemes vairs nebūs iespējami novērot pilnus Saules aptumsumus.
…
