2. 1. Jelgavas iedzīvotāju radītie atkritumi
Ir daudz dažādu faktoru, kas ietekmē atkritumu radīto daudzumu, iedzīvotāju radītais atkritumu daudzums ir atkarīgs no viņu sociālā stāvokļa, ienākuma līmeņa, pārtikas u plaša patēriņa preču rūpnieciskās ražošanas attīstības līmeņa utt.
Iedzīvotāju saražoto atkritumu sastāva pamatā ir pārtikas, stikla, plastmasas u papīra atkritumi. To savstarpējie daudzumi, tāpat kā kopējais atkritumu daudzums, ir atšķirīgs dažādām apdzīvotām vietām. Ļoti labi var redzēt kādi ir jelgavnieku izmestie atkritumi konteineros 3 pielikuma attēlos.
Aptuveni 24 % no atkritumiem sastāda papīrs un papīra izstrādājumi. Tā vietā, lai papīra izstrādājumus vienkārši izmestu atkritumos, tos var šķirot un izmest speciāli papīram domātos atkritumu konteineros. Sašķiroto papīru var izmantot atkārtoti- jauna papīra ražošanai
Atkritumus, kurus var izmantot kompostēšanai sastāda 20 %, tie ir sadzīves atkritumi, kas bioloģiski sadalās. Kompostēt var dārzeņu, augļu, sakņu mizas, dārza atkritumus, vilnas apģērbu, skaidas, kūdru. Tomēr ir arī produkti, ko nedrīkst kompostēt, jo tas ir bīstami veselībai un dedzināšanas procesā rodas indīgas vielas.
Lielāko daļu no atkritumiem veido plastmasa 26 %. Plastmasa sadalās ļoti ilgstošā procesā- pat vairāk kā 100 gados.. dedzinot šo vielu rodas indīgi dūmi, kas nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēka veselību. Tādēļ labāk ir šķirot plastmasu, ko ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kā arī mazāk izmantot plastmasas iepakojumu.
Apmēram 13% sastāda tekstila atkritumi.
6% no sadzīves atkritumiem sastāda stikla izstrādājumi, kas tāpat kā plastmasa nonākot apkārtējā vidē ļoti lēni sadalās.
3% sastāda dažāda metāla izstrādājumi. Divas trešdaļas no metāla izstrādājumiem, kas nonāk atkritumu spainī, ir alumīnija folija un skārda bundžas. Un 8 % ir cita veida atkritumi, piemēram, tādi kā apģērbi, apavi utt. Tomēr iedzīvotāji izmetot šīs lietas nepadomā, ka lietderīgāk tās būtu nodot lietošanā kādam citam
…
