Vēzis- sastopams gan tievajā, gan resnajā zarnā. Tievās zarnas vēzis ir reti sastopams, parasti lokalizējas duodēnā , papilla Fateri rajonā. Audzējs nav liela izmēra, ātri apgrūtina žults atteci, kas ir par iemeslu zemaknu dzeltei un žults ceļu iekaisumam. Histoloģiski tā ir adenokarcinoma vai nediferencēts vēzis.
Resnās zarnas vēzis- pēdējā laikā ir tendence pieaugt saslimšanas gadījumu skaitam ar šo vēzi. Biežāk lokalizējas taisnajā zarnā , retāk- sigmā, aklajā zarnā u.c.
Taisnajā zarnā pirms vēža parasti ir bijis hronisks čūlains kolīts, polipoze, hroniskas fistulas, kas tiek uzskatīts par priekšvēža slimībām.
Atkarībā no augšanas veida izdala sekojošus taisnās zarnas vēža veidus : eksofīts vēzis- polipozā vai villozā forma, endofīts vēzis- čūlainā vai difūzā forma.
Ampulārajā daļā parasti ir polipozais vai villozais audzējs, kā arī izčūlojošais vēzis ar vaļņveidīgi paceltām malām. Rektosigmoidālajā rajonā biežāk ir difūzais vēzis bāla blīva gredzena veidā, kas sašaurina zarnas lūmenu.
Mikroskopiski- var izdalīt-
- diferencēta tumšo šūnu adenokarcinoma,
- nediferencēts vēzis- gredzenveida šūnu un solīds.
Eksofītās formas parasti ir diferencētas adenokarcinomas, endofītās- nediferencēts vēzis.
Taisnās zarnas vēzis metastazē uz reģionārajiem lym un hematogēni- uz aknām.
PERITONĪTS.
Peritonīts- vēderplēves iekaisums, kas komplicē gremošanas sistēmas orgānu saslimšanas- čūlas slimību , pie vēdertīfa, plīstot čūlām, nespecifisko čūlaino kolītu, dizentēriju, apendicītu, pie aknu slimībām, holecistīta, akūta pankreatīta u.c.
Peritonīts var būt norobežots vai difūzs. Biežāk tas ir akūts eksudatīvs peritonīts- serozs, fibrinozs, strutains. Parietālā un viscerālā vēderplēve ir hiperemēta, ar asins izplūdumiem, starp zarnu cilpām ir eksudāts, kas it kā salīmē zarnu cilpas. Eksudāts arī uzkrājas zemāk esošajās vēderplēves dobuma vietās. Zarnu sienas ir ļenganas, viegli plīst, lūmenā- daudz šķidra satura un gāzu. Var būt arī fekāliju un žults peritonīts. Organizējoties difūzam peritonītam , starp zarnu cilpām uzkrājas strutas abscesu veidā. Pie norobežota peritonīta diafragmas rajonā var rasties subdiafragmālais abscess. Fibrinozā peritonīta rezultātā veidojas saaugumi, kas ved pie zarnu necaurejamības.
Atsevišķos gadījumos hroniskais peritonīts var rasties primāri. Parasti tas ir norobežots- perigastrīts pie kuņģa čūlas slimības, perimetrīts, perisalpingīts- pie gonorejas, periholecistīts pie kalkuloza holecistīta, periapendicīts- bez apendicīta klīnikas anamnēzē. Norobežotā vēderplēves rajonā veidojas saaugumi, kas nereti traucē vederplēves dobuma orgānu funkciju.
…
