Referāts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Gūžas locītavas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pēc post-iz...-
Gūžas locītavas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pēc post-izometriskās relaksācijas otrajā nedēļā pēc augšstilba kaula galviņas lūzuma operācijas
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | Literatūras avotu analīze | 4 |
1.1. | Augšstilba kaula anatomija, struktūra | 4 |
1.2. | Muskuļi | 5 |
1.3. | Augšstilba kaula apasiņošana | 9 |
1.4. | Augšstilba kaula struktūru inervācija | 10 |
1.5. | Augšstilba kaula galviņas lūzums | 11 |
1.6.1. | Imobilizācijas periods | 12 |
1.6.2. | Mobilizācijas periods | 12 |
1.7. | Gūžas locītavas endoprotezēšana | 13 |
2. | Pētījuma uzdevumi, pētīšanas metodes un pētījuma organizēšana | 14 |
2.1. | Darba uzdevumi | 14 |
2.2. | Pētīšanas metodes | 14 |
2.2.1. | Literatūras avotu analīze | 14 |
2.2.2. | Post-izometriskā relaksācija | 14 |
2.2.3. | Fotogrammetrija | 15 |
2.2.4. | Dinamometrija | 16 |
2.2.5. | Konstatējošais eksperiments | 16 |
2.2.6. | Matemātiskās statistikas metodes | 16 |
2.3. | Pētījuma organizēšana | 17 |
3. | Gūžas locītavas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pēc post-izometriskās relaksācijas | 18 |
3.1. | Gūžas un ceļa locītavas kustību apjomu un augšstilba muskuļu spēku novērtējums pirms post-izometriskās relaksācijas | 18 |
3.2. | Gūžas un ceļa locītavas kustību apjomu un augšstilba muskuļu spēku novērtējums pēc post-izometriskās relaksācijas | 19 |
3.3. | Gūžas locītavas funkcionālā stāvokļa izmaiņas | 21 |
Secinājumi | 22 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 23 | |
Pielikums | 24 | |
APLIECINĀJUMS | 29 |
Secinājumi
1. Biežākie augšstilba lūzumu cēloņi jaunākiem cilvēkiem ir auto avārijas, kritieni no liela augstuma vai spēcīgs trieciens sportā, bet vecākiem cilvēkiem - nelieli kritieni, kā rezultātā lūzt augšstilbs, ko, protams, ietekmē arī osteoporotiskas izmaiņas kaula struktūrā.
2. Fizioterapija ir neizbēgama rehabilitācijas procesā pēc augšstilba kaula lūzuma.
3. Atkarībā no lūzuma veida ir iespējamas tādas komplikācijas kā kaula nesaaugšana, kaula anatomiski nepareiza saaugšana, ceļa locītavas kontraktūra, ceļa un gūžas locītavas osteoartrīts, nervu un/vai asinsvadu bojājums un kaula infekcija, kas var izraisīt osteomielītu.
4. Galvenie fizioterapijas mērķi pēc augšstilba kaula lūzuma ir pēc iespējas ātrāk atgūt pacienta pirms-traumas stāvokli, neatkarības līmeni, gūžas un ceļa locītavas aktīvo un pasīvo kustību apjomu.
5. Svarīgākais rehabilitācijas sākuma procesā ir atgūt augšstilba fleksijas aktīvo un pasīvo kustību apjomu, jo ir iespējama tāda komplikācija kā gūžas locītavas ankiloze, kas vēlāk neļaus veikt kustības gūžas locītavā.
6. Ja pacients sūdzas par mokošām, pastāvīgām sāpēm lūzuma lokācijas vietā, tad ir jāinformē pacienta ārstējošais ārsts vai ķirurgs, lai veiktu tālāku, padziļinātu pacienta izmeklēšanu, lai izvairītos no iespējamajām komplikācijām.
7. Normāls, bez komplikāciju rehabilitācijas process ilgst līdz 18 nedēļām.
8. Palielinot gūžas un ceļa locītavu pasīvo kustību apjomu ar post-izometriskās relaksācijas metodi, palielinās gūžas un ceļa locītavas aktīvais kustību apjoms un augšstilba muskuļu (m.quadriceps un hamstringa) spēks.
9. Post-izometriskās relaksācijas pamatā ir muskuļa stiepšana pēc neilgas muskuļa izometriskas kontrakcijas.
10. Pastāv būtiska, spēcīga korelācija starp lielumiem, kas ir iegūti pirms un pēc post-izometriskās relaksācijas.
…
Augšstilba kaula lūzums ir bieža problēma sabiedrības vidū. Cēloņi šim lūzumam atšķiras atkarībā no cilvēku vecuma. Jo cilvēks ir jaunāks, jo traumas cēlonis biežāk ir auto avārijas vai kritieni no lieliem augstumiem, bet, tieši pretēji, jo cilvēks ir vecāks, jo traumas cēlonis biežāk ir nelieli kritieni mājās, kad kāja paslīd un nevar atrast pamatu zem zemes. Seko operācija un nereti arī imobilizācija, tāpēc ir nepieciešama fizioterapija, kas spēs celt pacientu kājās ar fizisku vingrinājumu klātbūtni. Galvenie fizioterapijas mērķi pēc augšstilba lūzuma ir veicināt kaula saaugšanu, izvairīties no iespējamajām komplikācijām un atgūt pacienta pirms-traumas vai labāku funkcionalitāti. Lai atgūtu vai uzlabotu pirms-traumas gūžas funkcionālo stāvokli, ir jāstiepj muskuļi, kas tiešā veidā ietekmē gūžas un ceļa locītavas mobilitāti jeb aktīvo un pasīvo kustību apjomu. Post-izometriskā relaksācija ir efektīva metode muskuļu stiepšanai, jo fizioloģiski tiek panākts muskuļa lielāks atslābums, ko nodrošina goldži aparāta pārstimulācija metodes izpildes izometriskās kontrakcijas brīdī, pēc kuras muskulis labāk atslābst un ir iespējama efektīvāka muskuļa stiepšana.
-
Fiziski smaga darba ietekme uz kustību - balsta aparātu manuāla darba veicējiem maizes ceptuves cehā
Referāts80 Darba drošība, aizsardzība, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
- Gūžas locītavas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pēc post-izometriskās relaksācijas otrajā nedēļā pēc augšstilba kaula galviņas lūzuma operācijas
- Smadzeņu lielo pusložu garozas funkcionālā asimetrija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Smadzeņu lielo pusložu garozas funkcionālā asimetrija
Referāts augstskolai5
-
Fiziski smaga darba ietekme uz kustību - balsta aparātu manuāla darba veicējiem maizes ceptuves cehā
Referāts augstskolai80
Novērtēts! -
Uzvedības izmaiņas sievietēm ar alkohola atkarību
Referāts augstskolai4
-
Galvas smadzeņu funkcionālā asimetrija
Referāts augstskolai4
-
Pašaprūpes spēju atspoguļojums reimatoīdā artrīta pacientiem
Referāts augstskolai44