Olbaltumvielas uzturā

Olbaltumvielas, jeb proteīni ir lielmolekulāras organiskās vielas, kas satur netikai oglekli, ūdeņradi, skābekli, bet arī slāpekli reizēm arī fosforu, sēru vai citus elementus. Olbaltumvielas sastāv no 20 dažādām aminoskābēm. Aminoskābēm savirknējoties rodas garas ķēdes, ko sauc par polipeptīdiem. Olbaltumvielas veidojas no viena vai vairākiem šādiem polipeptīdiem. Kad olbaltumvielu ķēdes tiek noārdītas, no jauna rodas aminoskābes. Cilvēka organisms lielāko daļu aminoskābju saņem ar uzturu, dzīvnieku un augu uzturlīdzekļiem, bet, ja tas nenotiek, aminoskābes spēj dalīties cita no citas. No 20 olbaltumvielu sastāvā esošām aminoskābēm cilvēka organisms spēj sintezēt 12, tāpēc tās sauc par aizstājamām aminoskābēm, bet 8 aminoskābes nespēj sintezēt. Tās sauc par neaizstājamajām aminoskābēm. (izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns, zīdaiņiem arī – histidīns, arginīns). Olbaltumvielas ir svarīga uztura sastāvdaļa, kas veic dažādus fizioloģiskus procesus organismā, bet organismu galvenā funkcija ir apgādāt organismu ar uzbūves materiālu, kas ir nepieciešams audu un šūnu veidošanai, kā arī augšanai. Vidēji 15% cilvēka ķermeņa svars sastāv no olbaltumvielām, kas galvenokārt atrodas muskuļos. Lai organisms olbaltumvielas izmantotu, tās ir nepieciešams sašķelt līdz aminoskābēm. …