3.2. Fraktāļi dabā.
Fraktāļi ir sastopami pilnīgi un absolūti jebkur. Tāpat kā dabas parādības, tāpat arī fraktāļi spēj parādīties savā daudzveidībā, krāšņumā un atklāt savu skaistumu. Fraktāļi ir sastopami gan mākslā, gan medicīnā, gan mehānikā, gan elektronikā, gan bioloģijā, dabā, t.i. it visur. Visur, kur var saskatīt fraktāļu struktūru, šos objektus var ar diezgan vienkārša algoritma palīdzību attēlot kā fraktāļus. Ar fraktāļu palīdzību ir iespējams demonstrēt nepārspējamu līdzību dabai. Visbiežāk rādītais fraktāļu līdzības piemērs ar dabu ir papardes auga uzbūve, kurā var pamanīt tās pašatkārtošanās, sīkumainību un sarežģīto uzbūvi. Piemērs ar papardi nav vienīgais, kurš spēj parādīt fraktāļu haotisko struktūru un lauztās līnijas. Tikpat līdzīgs fraktāļiem ir arī zibens, ogles struktūra, mākoņi, saplaisājušas zemes attēls, kā arī citi objekti.
Ūdens piles - mazas, apaļas, it kā vienveidīgas ūdens piles parāda fraktāļu pašatkārtošanās principu. Piles ir un reizē arī nav vienādas, to izkārtojums ir haotisks. Haoss, kas parādās ūdens pilēs, ir būtisks pierādījums tam, cik plaši dabā valda fraktāļu ģeometrija.
Saplaisājusi zeme - dīvainas ir haotiskās līnijas, kuras rodas zemei izkalstot. Tās neveido stingras ģeometriskas formas, bet līkločus aizvijas viena līdzās otrai. Šajās fraktāļveidīgajās līnijās atveidojas dabas tipiskās figūras, kas top kā haotiska rakstura robežlīnijas divu atraktoru() konkurences rezultātā. Saplaisājušas zemes robežlīnijas apliecina fraktāļu universālo raksturu nedzīvajā dabā.
…
