Viela romānam ir smelta Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā laikā, kad notika zemes mērīšana. Tādēļ romānā ir tik daudzi īstenībai tuvi notikumi. „Mērnieku laikos” ir daudzas darbojošās personas. Tie ir gan zemnieki, gan pusinteliģences pārstāvji. Lai daudzpusīgāk atklātu lasītājam notēlojamo laikmetu, rakstnieki ir sevišķi daudz pievērsušies detalizētu sadzīves ainu tēlojumiem. Lasot šo romānu, mēs spilgti un patiesīgi uztveram aprakstītā laikmeta iezīmes.
Pagasta vietnieka pulka sanāksmes ainās ir attēlota tā laika sapulces norise un tas, kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi. Līgumā ar mērnieku sanāksmes runasvīri galveno vērtību pievērš goda maltītei, kuru pēc zemes mērīšanas darbu pabeigšanas solās izmaksāt pats mērnieks. „Mazo cilvēku” – darbu izpildītāju – domas par to, ka vajag vairāk maksāt par pašu izpildāmo darbu, netiek ņemtas vērā. Visas sapulces gaitas norise pierāda to, ka nekas nav ļaunāks par cilvēku aprobežotību un varu kopā. Runasvīru galvenais sauklis ir, ka „runasvīriem ir spēks rokā, ko tie nospriež, tas paliek!” Šajā sapulcē tiek aizmirstas „mazā cilvēka” vajadzības. Korupcijas ainu pasvītro sapulces runasvīru pieņemtais „kukulis” no veca vīra, kuram par apgādnieku piešķir kādu bāreni.…
