Valsts prezidenta institūts Latvijā

PREZIDENTA INSTITŪTA VEIDOŠANĀS LATVIJĀ
Latvijas Prezidenti

Konkrēti runājot par prezidenta institūtu Latvija, interesanti atzīmēt, ka Satversmes pieņemšanas laikā (1922.g.) Satversmes sapulcē izraisījās strīdi par valsts prezidenta amatu. Izskanēja priekšlikumi vispār atteikties no prezidenta posteņa, viņa pilnvaras uzticot Saeimas priekšsēdētājam. No otras puses bija ierosinājums veidot stipru prezidenta institūtu, ko ievēlētu visas tautas nobalsošanā uz pieciem gadiem. Satversmes sapulce nostiprināja parlamentārajās republikās pieņemto variantu - prezidentu ievēlēja Saeima uz laiku, kas sakrita ar tās darbības laiku (3gadi), tagad šis termiņš ir pagarināts līdz 4 gadiem. (Satversmes 35. pants 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 31.12.97)
Prezidenta amats Latvijas Republikā tika ieviests pieņemot 15.02.1922 gadā Latvijas Republikas Satversmes Sapulcei pieņemot Latvijas Republikas Satversmi, kas stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī .
Pirmais Latvijas Republikas prezidents bija Jānis Čakste, par prezidentu ievēlēts 1922.gada 14. novembrī, prezidenta amatā ievēlēts atkārtoti, bija prezidents līdz savai nāvei 1927.gada martam.
Otrais Latvijas Republikas prezidents bija Gustavs Zemgals ievēlēts 1927.gada 8.aprīlī prezidenta pilnvaras beidzās 1930.gada 9.aprīli , kad par prezidentu ievēlēja Albertu Kviesi, kurš bija prezidenta amatā līdz 1933.gada 4.aprīlim un tad tika ievēlēts uz otro termiņu.
Alberta Kvieša pilnvaras beidzās 1936 gadā , kad 11. aprīlī, kad Kārlis Ulmanis pats sevi pasludināja par prezidentu. ( Viņš nebija leģitīms prezidents jo nebija ievēlēts , bet pats sevi iecēla prezidenta amatā ).…