Latvija ir mana dzimtene. Šeit es esmu uzaugusi un, manuprāt, nomiršu. Latvija ir patiešām skaista valsts. Mums ir Gaiziņkalns, Daugava, Mūsa un Mēmele ar ko lepoties. Es dzīvoju Daugavas labajā krastā, manuprāt, tā ir liela priekšrocība. Es varu pavadīt laiku pie tās, vērojot to, skatoties uz to, ieklausoties tajā un runājoties ar to. Tā neatbild, bet laikam jau to es gaidu no tās,
Gaiziņkalnā nedzīvoju, bet esmu tur uzkāpusi, skats ir apbrīnojams. Putnu dziesmas varētu klausīties un klausīties. Un tās krāsas ir apbrīnojamas. Zaļš, brūns, zils un visas pārējās krāsas, kuras iemīļojušas Gaiziņkalnu.
Bauskā, kur Mūsa ar Mēmeli satek kopā, to pat vārdiem nevar aprakstīt. Kā divas sirdis tās apvienojas.…
