Līdz ar valsts izveidošanu sākās Brīvības cīņas. Tās parasti iedala trīs posmos:
1.1918. g. decembris – 1919. g. februāris. Šajā laikā noformējās militārās vienības: Baltijas landesvērs, kurā ietilpa vācbaltu landesvērs, Dzelzsdivīzija un Atsevišķais latviešu strēlnieku bataljons, kurus komandēja pulkvedis Oskars Kalpaks.
1918. gada 17. decembrī Valkā tika pasludināta Latvijas Sociālistiskā Padomju republika, kuras vadītājs bija pieredzējušais advokāts un boļševiks Pēteris Stučka. 3. janvārī boļševiki iegāja Rīgā, bet 1919. gada janvāra beigās viņu varā nonāca visa Latvijas teritorija, izņemot Liepājas apkārtni.
2.1919. gada februāris – jūnijs
Latvijas Pagaidu valdība centās iegūt atbalstu no tuvākajām kaimiņvalstīm – gan naudu, gan ieročus, arī pārtiku. Sākotnēji Latvijas armija cīnījās kopā ar vācu vienībām, kuras no 14. februāra komandēja ģenerālis Ridigers fon der Golcs. Viņš slēpa savus patiesos plānus, jo vēlējās uzsākt vācu revanšu.…
