Laimas ziņā ir viss, kam sakars ar cilvēka mūžu un likteni, jo viņas likto mūžu latvieši pieņēmuši kā negrozāmu.
Krustabas ir pirmais latviešu gods, kad jaundzimušajam bērnam dod vārdu. Krustabu paražu galvenie izpildītāji ir krusttēvs un krustmāte jeb dižie kūmas, kuru izvēle ir sevišķi svarīga, jo dižie kūmas kļūst par bērna aizbildņiem, ja tie zaudē vecākus. Bez dižiem kūmām aicina arī citus radus. Krustabu dalībnieki ir šādi: pāde – krustāmais bērns, nesējīša – bērna aukle, mazās kūmas – citi radi, liecinieki – pārējie krustabu viesi, māte un tēvs – krustāmā bērna vecāki. Krustabu gods iesākas ar ātro mielastu, kur viesi sastājas ap galdu, lai bērnam augtu cieši zobi. Kad pāde ir saģērbta krustamās drēbēs, tad to ved krustīt. Māras baznīcā kūmas atrod vārdu, kurš tiek iedots bērnam. Bērnu pie krusta turot, krustmāte cenšas ar gaišām domām ietekmēt bērna turpmākā mūža labu izdošanos. To apliecina šī tautasdziesma:
„Es pādīti turēdama
Visu labu apcerēju,
Lai tā auga skaidra meita,
Visa darba darītāja.”…
