-
Dadaisms
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Dadaisms | 5 |
1.1. | Dadas izcelšanās | 5 |
1.2. | Dadaisma būtība un raksturojums | 5 |
2. | Dadaisma izpausme dažādās mākslas jomās | 7 |
2.1. | Dadaisms kino | 8 |
2.2. | Dadaisms literatūrā | 9 |
3. | Absurda manifestēšana dadaistu darbos | 11 |
3.1. | Kurts Sviterss | 11 |
3.2. | Marsels Dišāns | 11 |
3.3. | Hanss Arps | 11 |
4. | Jēdzienu skaidrojums | 14 |
5. | Pētījuma rezultāti | 14 |
Secinājumi | 18 | |
Izmantotie avoti un literatūra | 22 |
Šī tēma tiek izvēlēta, lai tuvāk apskatītu caur mākslu pausto sabiedrības attieksmi pret kara izraisītajām šausmām un iepazītu šī provokatīvā mākslas virziena iezīmes un lomu mākslas vēsturē.
Pētījuma objekts ir 20. gadsimta sākumā radies mākslas virziens dadaisms.
Darba mērķis ir izpētīt dadaismu, tā izcelšanos, būtību un izpausmi dažādās mākslas jomās.
Darba uzdevumi ir:
1)Izpētīt pieejamo informāciju par dadaismu, dadaisma izcelšanos, būtību, izpausmi dažādās māklas jomās, dadaistu darbiem;
2)Veikt aptauju ar mērķi noskaidrot, ko mūsdienu sabiedrība saprot ar jēdzienu dadaisms un kādas ir viņu zināšanas par šo mākslas virzienu;
3)Apkopot pētījuma rezultātus un veikt to analīzi.
Pētījuma bāze: zinātniskās literatūras, statistikas datu, aptaujas analīze.
Darba struktūra:
1.nodaļā aplūkota dadaisma definīcija un aizsākums.
apakšnodaļā apskatīta varda „dada” izcelšanās.
apakšnodaļā aplūkota dadaisma būtība un raksturojums.
2.nodaļā atspoguļota dadaisma izpausme dažādās māklas jomās.
apakšnodaļā apskatīts dadaisms kinomākslā.
apakšnodaļā aplūkots dadaisms literatūrā.
3.nodaļā aplūkota absurda manifestēšana dadaistu darbos.
apakšnodaļā atspoguļota absurda manifestēšana Kurta Švitersa darbos.
apakšnodaļā apskatīta absurda manifestēšana Marsela Dišāna darbos.
apakšnodaļā aplūkota absurda manifestēšana Hansa Arpa darbos.
4. nodaļā dots darbā sastopamo jēdzienu skaidrojums.
5. nodaļā atspoguļoti pētījuma rezultāti.…
Pirmā pasaules kara šausminošie notikumi aizsāka jaunu 20. gadsimta māklas attīstības periodu. Saspringtās sociālisma un kapitālisma attiecības, pilsoņu kari, ekonomiskās krīzes un apziņa, ka cilvēka dzīvība nav nekā vērta piešķīra 20. gadsimta pirmās puses mākslai traģisku nokrāsu. Sabiedrība bija vīlusies gan Pasaules kara, gan Eiropas revolūcijas priekšā. Kara radītais izmisums noveda māksliniekus līdz visas līdzšinējās sabiedrības, kultūras un mākslas totālai noliegšanai. Radās arvien jauni „ismi” ar to pārstāvju veidotiem manifestiem, kuros tika sniegts jaunās parādības izskaidrojums. Viens no tiem bija dadaisms, kuram nācās uzņemties sabiedrības „šausminātāja” un vērtību pārveidotāja lomu.