Latviešu pasaules uztveres un atveides sistēma, ko veido savdabīgs filozofisko un poētisko priekšstatu, maģisko darbību saliedējums. Daudzu tajā ietilpstošo tēlu un uzskatu saknes iesniedzas ide kopībā, bet tipoloģiskā līdzība latviešu mitoloģiju saista ar visas cilvēces kultūru. Vēstures attīstības gaita, reālie dzīves apstākļi, nosacīdami īpatnējo latviešu tautas mentalitāti, veicinājuši arī pamatos patstāvīgas, savdabīgas mitoloģiskas sistēmas izveidi. Pēc savas struktūras un funkcijas tautas ikdienas dzīvē tā būtiski atšķiras no augsti attīstītajām antīko un Austrumu tautu mitoloģiju sistēmām, kas veidojušās sociāli daudzslāņainā sabiedriskā iekārtā, kur visa politiskā vara koncentrēta viena valdnieka, bet garīgā vara – augstākā priestera rokās.
Latviešu, tāpat kā ikvienas tautas mitoloģijas sistēmas centrālo kompleksu veido dievības, mitoloģiskas būtnes, kuru savdabību raksturo darbības sfēra cilvēku priekšstatos veidotajā pasaules modelī, vieta, īpatsvars cilvēku praktiskajā darbībā un sadzīvē, funkciju raksturs un amplitūda, areāls, biežums dažādos etniskos apgabalos, ģenētiskās saiknes ar pārējo ide tautu mitoloģiju.
…
