Darbs rūda cilvēka spēkus, darbs audzē tā fizisko varu. Bet darbs rūda arī garu, un cilvēks top varens, liels gudrībā. Gudrība stiprāka nekā fizisks spēks. Gudrību tautas dziesmās apzīmē arī ar vārdiem – padoms, padomiņš, gudrs padomiņš.
Noskaidrojot gudrības jeb padoma jēdzienu tautas dziesmu valodā, jāmēģina atbildēt uz sekojošiem jautājumiem. Kas ir gudrība? Kā tā ceļas? Kādi tās uzdevumi dzīvē? Kādi tai veidi? Kāda gudrībai vērtība citu dzīves vērtību starpā?1
Kas ir gudrība tautas dziesmu tēlojumā? Tā nav skolas un grāmatu gudrība. Tā ir feodālo laiku zemnieka gudrība, ko viņam mācīja sava laika dzīve. Tā ir – dzīves gudrība. No skolas un grāmatām tā nevarēja nākt: skolu nebija, un toreizējo nedaudzo grāmatu gudrības dažkārt stāvēja diametrālā pretstatā tam, ko slavēja un cildināja tautas dziesmas.
Tautas dziesmās tēlotā gudrība ir darba un dzīves pieredzē iegūtā veiksme, prasme un māka tikt ar visādām grūtībām laimīgi galā. Gudrs ir tas, kas to māk un prot. Darbā un sakarā ar darbu arī apkārtējā dzīvē iegūtie vērojumi, uzkrātie spriedumi, atzinumi un padomi daiļrades formā tiek nodoti tālāk – nākamajām paaudzēm. …
