Autores interesi piesaistīja fakts, ka Latvijas un Padomju laikos sanatorija „Ķemeri” bija ļoti populārs galamērķis, it sevišķi Padomju laikos starp visas varenās PSRS iedzīvotājiem, taču šobrīd ar „Ķemeru” vārdu saistās tikai politiski, finansiāli skandāli. Labāk klājas Ķemeru Nacionālajam parkam, kura takas pēdējā gada laikā apmeklē ar vien vairāk tūristu, tādejādi ienesot finanses, kuras iespējams ieguldīt turpmākā attīstībā.
Saskaņā ar Privatizācijas Aģentūras datiem sanatorijas rekonstrukcijas darbu nodošanas termiņš ir 2007.gada 19.februāris, taču februāra sākumā nekas neliecina, ka darbi varētu tikt nodoti, jo tie ir pamesti novārtā pat īsti neiesākušies.
Ķemeri laika gaitā pieredzējuši gana daudz: no necila ciematiņa kļūstot par pasaulslavenu kūrortu, iegūstot neatkarīgas pilsētas statusu, vēlāk pievienojoties Jūrmalai un uzņemot pie sevis viesus no Sahalīnas līdz pat Karēlijai. Pārmaiņas, ko atnesa neatkarības atjaunošana Latvijā, skāra arī Ķemerus: ievērojami samazinājās atpūtnieku skaits, tika slēgtas sanatorijas, apsīka saimnieciskā darbība. Apmeklējot Ķemerus un iepazīstoties ar to kultūrvēsturi, atliek vien minēt, vai pārmaiņas Ķemerus būs nogremdējušas vai tie tomēr spēs vēl celties no jauna. (Ķemeru Nacionālais parks, 2007, ER)…
