Pirmajam pasaules karam un Parīzes Miera konferences lēmumiem sekoja sarežģīts periods, kura laikā notika būtiskas pārmaiņas daudzu Eiropas valstu politiskajā iekārtā. 20.gadu sākumā jaunās valstis lika lielas cerības uz demokrātiju, taču jau 20.gadu otrajā pusē un 30.gadu sākumā daudzās valstīs to sāka ierobežot vai pat likvidēja. No 29 Eiropas valstīm parlamentārā demokrātija saglabājās tikai 12 valstīs, bet pārējās radās dažāda tipa- vienas personas vai partijas- diktatūras.
Pārmaiņu cēloņi galvenokārt bija saistīti ar Pirmā pasaules kara un pasaules ekonomiskās krīzes sekām. Radās jauni ideoloģiski virzieni- komunisms, fašisms un nacisms. Krievijā/Padomju Savienībā, Itālijā un Vācijā izveidojās totalitārie režīmi. Politisko varu tajos realizēja viena partija, vadonis- diktatoram bija neierobežota vara, sabiedrība tika ideoloģiski ietekmēta un kontrolēta ar valsts terora palīdzību, netika ievērotas pilsoņu konstitucionālās tiesības.
Totalitārisma un autoritārisma pastāvēšana ir atstājusi paliekošas pēdas daudzu Eiropas valstu vēsturē. Tas ir laiks un notikumi, kuri vēl joprojām izraisa atšķirīgu izpratni, vērtējumu un attieksmi.…
