-
Dzimtbūšanas juridiskais raksturs Kurzemes hercogistes tiesībās
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Kurzemes un Zemgales Hercogistes izveidošanās | 3 |
2. | Piltenes autonomais apgabals | 6 |
3. | Kurzemes un Zemgales Hercogistes valsts iekārtas struktūra | 7 |
4. | Kurzemes un Zemgales Hercogistes likumdošanas un tiesību akti | 9 |
4.1 | Livonijas tiesības un privilēģijas | 9 |
4.2 | Vietējās un centrālās varas izdotie tiesību akti | 9 |
4.3 | Pašvaldības iestāžu izdotie tiesību akti | 12 |
5. | Muižu likumi | 14 |
6. | Zemnieku kārta un tās tiesības | 16 |
6.1 | Brīvzemnieki | 16 |
6.2 | Klaušu zemnieki | 16 |
7. | Kurzemes un Zemgales Hercogistes tiesu sistēma | 18 |
7.1 | Galma tiesa | 18 |
7.2 | Virskapitāna tiesa | 19 |
7.3 | Kapitāna tiesa | 19 |
7.4 | Leimaņu tiesa | 19 |
7.5 | Pilsētas rātes tiesa | 20 |
7.6 | Piltenes landrātu tiesa | 20 |
7.7 | Zemākās tiesas | 20 |
7.8 | Tiesu kārtība | 21 |
7.9 | Nāves sodu izpildīšana un soda vietas | 22 |
Nobeigums | 23 | |
Literatūras saraksts | 24 |
Irstot Livonijas feodālo valstu kompleksam, Ordeņa pēdējais mestrs Gothards fon Ketlers ievadīja sarunas ar Polijas un Lietuvas karali Sigismundu II Augustu par padevības līgumu, kuru noslēdza 1561. gada 28. novembrī. Ar šo vienošanās aktu bijušās Livonijas teritorijas daļai uz dienvidiem un rietumiem no Daugavas tika noformēti kā Kurzemes un Zemgales hercogiste. Juridiski tā skaitījās lēņu atkarībā no Polijas karaļa. Tādējādi Kurzemes hercogiste bija Polijas karalistes vasaļvalstiņa. Par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva bijušais Livonijas ordeņa mestrs Gothards fon Ketlers. Šī vienošanās ir Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanas akts. Tajā izteikti jaunās vasaļvalsts pamatprincipi. Galvenie padošanās līguma noteikumi bija sekojoši: bijušajiem Livonijas iedzīvotājiem dota ticības brīvība, paliek spēkā bijušās Livonijas iedzīvotāju tiesības un privilēģijas, it sevišķi muižniekiem. Tiek atstāta vāciskā pārvalde un līdz ar to visi amati piešķirami tikai vācu izcelsmes muižniekiem.
Polijas karalis izlēņo Gothardam fon Ketleram un viņa vīriešu dzimuma pēcnācējiem visu bijušo Ordeņa valsti Daugavas kreisajā krastā, proti, Kurzemi un Zemgali, izņemot Piltenes autonomo apgabalu, kas atradās tiešā Polijas pārvaldē no 1585. gada, jo pirms tam piederēja Dānijas Karalistei, un Grobiņas novadu.
Grobiņas novads arī ilgu laiku neietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. To Gothards fon Ketlers, būdams vēl Livonijas Ordeņa mestrs, 1560. gadā bija ieķīlājis Prūsijas hercogam parādu nodrošināšanai. Aizņemtā nauda tika iztērēta karos un pirmie Kurzemes hercogi to atdot nespēja. Tikai 1609. gadā Gotharda fon Ketlera dēls Vilhelms, apprecot Prūsijas hercoga meitu, atguva Grobiņas novadu kā sievas pūra daļu.
Investitūra, jeb īpašuma nodošanas svinīgais, simboliskais akts, ar ko Polijas karalis Sigismunds II Augusts vasaļu tiesas priekšā nodod Gothardam fon Ketleram lēņa rakstu un ievada jauno hercogu amatā un tiesībās, tiek atlikts uz vēlāku laiku, kaut gan Gothards fon Ketlers dod uzticības zvērestu Polijas karalim. Polijas karalis patur sev visu pārējo Livoniju Daugavas kreisajā krastā. Gothards fon Ketlers atsakās no mestra amata un visām tiesībām uz Rīgu par labu Polijas karalim.
Karalis atļauj hercogam ierīkot savu rezidenci bijušajā Livonijas Ordeņa pilī – Rīgā, tātad ārpus Kurzemes hercogistes teritorijas. …